Agita Grīnvalde-Iruka
Kokneses tūrisma informācijas centrā atklāta unikāla izstāde, kas veltīta dievturības simtgadei.
Vēstures grāmata vēl top
“Tā kā grāmata par dievturu vēsturi vēl nav uzrakstīta, iespējams, tā taps nākamgad, tad šī ir lieliska iespēja iepazīt šo dievturu attīstības ceļu Latvijā,” izstādes atklāšanā sacīja Latvijas Dievturu sadraudzes valdes vadītājs Uģis Nastevičs. Pirms tam sanākušajiem bija iespēja noskatīties dievtura Tomariņu Kārļa sešdesmitajos gados uzņemto filmu “Saules ceļš”, kas rāda Daugavu un Pērsi pie Kokneses, Staburagu visos gadalaikos vēl pirms upju uzpludināšanas. Filma tapusi uz krāsu filmas un tajā skatāmi reti kadri.
Dievturu sadraudzes dižvadonis Andrejs Broks, atklājot izstādi, atzina, ka visi kopā ir krietni pacentušies, lai radītu vēstures stāstu jeb ceļojumu latviešu garīgajā izaugsmē. “Šo izstādi esam veidojuši ne tikai tāpēc, lai pastāstītu par mums, bet, lai parādītu arī mūsu tautas garīgo brīvību. Izveidojoties neatkarīgai valstij, cilvēki aizdomājās, kas ir mūsu neatkarības pamats garīgajā ziņā. Mūsu rituāli parasti iesākas ar dainu “Klusat jauni, klusat veci, Dievs ienāca šai vietā. Dievs ienāca šai vietā, stājās mūsu pulciņā.” Tā ir formula, kas mūs apvieno vienā redzējumā, kas ir mūsu garīgie kritēriji, kurus mēs paši sev esam izvirzījuši. Kā mēs esam veidojuši sevi kā tautu, veidojuši savu dzīvesziņu un ielikuši tajā to kodolu — mūsu tikumiskās un ētiskās vērtības, kas mūs caurvij.”
Pateicoties daudzu labvēļu atbalstam
Uģis Nastevičs sacīja, ka Koknese ir pirmā vieta, kur Latvijas Dievturu sadraudzes veidotā izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas izstāžu zālēm un muzejiem un ir veltīta dievturības vārda simtgadei, sāk savu ceļu. “Tā tapusi pateicoties daudzu labvēļu atbalstam, muzeju krājumu glabātāju atsaucībai, Latvijas Dievturu sadraudzes valdes vecajo padomes darbībai un atbalstam, Kokneses tūrisma centra darbiniecēm, tiem ļaudīm, kas divas dienas pirms tās atklāšanas no agra rīta līdz vēlam vakaram darbojās, lai to iekārtotu,” sacīja U. Nastevičs. Viņš uzsver, ka Koknese ir ļoti īpaša un svēta vieta, kur netālu ir Staburags, Pļaviņas, kur līdzās atrodas Lokstenes dievturu svētnīca — viena no trijām Latvijā, kas uzbūvēta dievturu vajadzībām. “Raugoties no Lokstenes, tuvākā dižā vieta, kur varētu šādu izstādi rīkot un padarīt to pieejamu apmeklētājiem, bija Koknese. Tai ir savs raksturs, sava ainava, dabas bagātības, koknesiešiem būtu jauki apzināties, ka tepat tuvumā ir dievturu svētvieta,” teic Uģis. Lokstenes svētnīca tapusi 2017. gadā, tajā cilvēki sabrauc, lai svinētu gadskārtu svētkus, dzīves godus, īpaši krustabas un vedības, tā ir arī vieta, kur ierodas svētceļnieki no tuvām un tālām vietām, kuri meklē latviešu garīgās tradīcijas.
“Šī ir tā reize, kad cilvēki var iepazīt mūsu pašu garīgās tradīcijas, to, kas mūsu senču paaudzēs bijis saglabāts, pilnveidots atbilstoši laikmetam. Mēs ļoti priecāsimies par atgriezenisko saiti no apmeklētājiem, tāpēc gaidām arī jūsu atsauksmes. Varbūt jums ir kāda fotogrāfija, atmiņu stāsts vai notikums, jo visu šo gadu gribam veltīt tam, lai uzzinātu vairāk paši par savu mantojumu,” par izstādi saka U. Nastevičs.
Ērti arī neredzīgajiem un ratiņkrēslos
Izstāde veidota tā, lai tās apmeklētāji varētu izzināt dievturības vēsturi gan attēlos, gan rakstos. Tā satur arī paplašināto saturu, kas ievietots tīmeklī un tam var piekļūt, noskenējot kvadrātkodu. “Izliktajos materiālos varam iepazīt dievturības vēsturi gan no posma, kad dievturībai vēl sava vārda nebija, gan no tā posma, kad tā ieguva savu vārdu, proti, tieši pirms 100 gadiem. Izstāde īpaša ar to, ka tajā var redzēt, just, sataustīt daudzas vērtības un dārgumus, kas līdz šim bijuši muzeju krātuvēs, seifos vai aiz noslēgtām stikla vitrīnām un nav bijuši pieejami cilvēkiem arī ar redzes traucējumiem,” teic U. Nastevičs un norāda, ka visos stendos ir uzraksti Braila rakstā. Pateicoties Latvijas Neredzīgo bibliotēkas atbalstam izveidota speciāla brošūra, kurā Braila rakstā apkopots viss izstādes saturs. Izstāde iekārtota arī tā, lai tā būtu apskatāma cilvēkiem ratiņkrēslos — ievēroti visi nepieciešamie attālumi, galdu augstums un novietojums.
Ceļā uz valstisku atzinumu
2023. gads dievturiem Latvijā ir bijis ļoti nozīmīgs, jo stājās spēkā izmaiņas Civillikumā, kas paredz to, ka dievturu garīdznieki var slēgt laulības ar juridisku spēku. Lai jaunās tiesību normas varētu tikt piemērotas, vēl ir jāpieņem likums par savstarpējo attiecību noregulēšanu starp valsti un dievturu reliģisko organizāciju. “Tas liecina par uzsākto līdztiesības ceļu savā cilmes zemē un esam gandarīti, kas tas ir sekmējies. Šobrīd tiek attīstīts un pilnveidots Latvijas Dievturu sadraudzes likumā. Esam to no savas puses saskaņojuši ar vairākām ministrijām un saņēmuši atzinumu, ka tās atbalsta šī brīža redakciju. Šobrīd dokuments tiek skatīts Tieslietu ministrijā un jāgaida tās lēmums, lai varētu virzīt tālāk apstiprināšanai Saeimā,” cerīgs ir U. Nastevičs. ◆
Zināšanai
◆ Dievturība ir Ernesta Brastiņa ar domubiedriem 1925. gadā izveidota latviešu neopagānu reliģiska kustība, kuras sekotāji dēvē sevi par dievturiem. Tās pamatā ir latviešu folklorā un mitoloģijā rodamie priekšstati un to rekonstruējumi.
◆ 1926. gada 26. jūlijā Garīgo lietu pārvalde apstiprināja Ernesta Brastiņa iesniegto “Latvijas Dievtuŗu Draudzes” izveides pieteikumu, un Brastiņš kļuva par draudzes pirmo dižvadoni. Viņš arī sagatavoja dainu izlases “Latvju Dieva dziesmas”, “Tikumu dziesmas” u. c. grāmatas, kā arī “Ceroksli”, kurā jautājumu un atbilžu veidā apskatīti dievturības principi un dievturības pamati.
◆ Pēc Latvijas okupācijas dievturības organizāciju 1940. gadā likvidēja, bet Brastiņu tā paša gada 6. jūlijā apcietināja, izsūtīja no Latvijas un 1942. gada 28. janvārī nošāva.
◆ Dievturu kustību trimdā turpināja Ernesta Brastiņa brālis Arvīds Brastiņš.
◆ 1991. gadā, Latvijai atgūstot neatkarību, Latvijas dievturu draudzi atjaunoja.
Avots: wikipedija.org
Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma