Līdz 1. augustam Bauskas novada Iecavas dienas centrā “Iecavnīca” apskatāma Danas un Džūlijas Rodenkirhenu fotogrāfiju izstāde “DOMA gaismas pierakstos”, kas tapusi sadarbībā ar Iecavas vīru senioru domubiedru grupu “Doma”.

Iecavniece Dana Rodenkirhena ir pazīstama fotomāksliniece, kura īstenojusi projektus Bauskas novadā un arī ārpus tā, sadarbojoties ar dažādiem cilvēkiem un iestādēm.

Dienas centrs “Iecavnīca” Iecavas pilsētā un pagastā veic nozīmīgu darbu sociālajā jomā un sabiedrības integrācijā, strādājot gan ar senioriem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas šurp atbraukuši kara iespaidā. Senioru dāmas darbojas grupā un deju kopā “Kamenes”, savukārt kungi tiekas ik nedēļu klubiņā “Doma”, lai sarunātos, domātu un uzturētu možu garu.

Ekspozīcijas “DOMA gaismas pierakstos” tapšanas laikā Danas fotostudijā norisinājušās arī garas sarunas par kungu dzīvi un pieredzēto — tad nākusi atziņa, cik reti projektā iesaistītie seniori bijuši kameras priekšā, lielākā daļa dalībnieku nemaz nekad nav bijuši pie profesionāla fotogrāfa. Katrs no kungiem uz fotografēšanos ieradās ar savu mīļāko kreklu vai cepuri no studiju laikiem vai kādu citu sev tuvu priekšmetu. Šādi projektā tapusi svarīga laika liecība gaismas pierakstā, ko saglabāt sev par prieku, ierāmēt, nosūtīt bērniem un rādīt draugiem.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Iekļūst finālā

Dvīņu pilsētu Valkas un Valgas kopējā atpūtas zona Pedeles upes krastā ir viens no 41 Latvijas objekta, kas iekļuvis skates “Gada labākā būve Latvijā 2023” finālā, nominācijā “Ainavas būve”.

Valkā šis vides objekta atjaunošanas projekts vairāku miljonu eiro vērtībā īstenots, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam un novada pašvaldības līdzfinansējumam. Pēdējo divu gadu laikā šis jau ir otrais Valkas pilsētā atjaunotais objekts, kas pēc žūrijas vērtējuma iekļuvis Latvijā profesionāļu atzītās skates finālā. Pedeles dabas taka atrodas Valkas un Valgas pilsētā abos Pedeles upes krastos pie Latvijas—Igaunijas robežas.

Valgas pusē takas kopējais garums abos virzienos ir apmēram pieci kilometri. Valkas pusē viena krasta takas garums ir 350 metru. Atjaunojot šo vietējam tūrismam svarīgo objektu, ir izveidoti pastaigu celiņi, soliņi atpūtai un lapene.

No Putraskalna lapenes paveras ainava uz Pedeles upi divās valstīs, kā arī skats uz Valku un Valgu.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Atzīst Malēniju

Valodas eksperti Vidzemes ziemeļaustrumu daļu, kurā runā augšzemnieku dialekta dziļās latgaliskās izloksnēs, piekrituši dēvēt par Malēniju, vēsta Valsts valodas centrs (VVC).

Šādu priekšlikumu latviešu valodas ekspertu komisijai izvirzīja komisijas locekle, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, valodniece, novadniece Dace Markus. “Ar apzīmējumu “malēnieši” nav problēmu, tie ir daudzviet un daudzkārt pieminēti, bet neviens īsti nesaprata, kur šie malēnieši dzīvo. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka tie Vidzemē dzīvojošie iedzīvotāji, kuri runā dziļās latgaliskās izloksnēs, ļoti atšķiras no to iedzīvotāju runas, kuri dzīvo Latgalē. Tādēļ visās konferencēs un sarunās par šo tēmu uzsvēru, ka šis ir augšzemnieku dialekta dziļo latgaliešu izlokšņu malēniešu variants. Latviešu vēsturisko zemju likumā Malēnija tika iezīmēta Latvijas kultūrvēsturiskā iedalījuma kartē. Tā gan ir vienīgā karte, kur Malēnija iezīmēta, taču tas bija nozīmīgs pavērsiens ceļā uz atzīšanu. Akadēmiķe piebilst, ka apzīmējums “Maliena” nav izraudzīts tādēļ, lai nebūtu sajukums.

Latvijas konversācijas vārdnīcā minētajai “Malienai” ir dažādas interpretācijas, piemēram, vieta kaut kur malā, vieta Alūksnes novada Malienas pagastā un citi.

Jautāta, ko šāds atzinums dos un kā to izmantot, D. Markus saka — viss ir pašu malēniešu rokās. “Ir laiks pieteikt Malēnijas kultūrtelpu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam. Tas būtu īpašs pienesums Alūksnes kultūrvēsturiskajam novadam,” vērtē D. Markus, pieļaujot, ka tad šo vārdu varētu izmantot, startējot dažāda mēroga kultūras projektu konkursos, tostarp starptautiskos.

Akadēmiķe jau spērusi vēl vienu soli ceļā uz “Malēnijas” oficiālu atzīšanu, proti, pašlaik viņa strādā pie šķirkļa par Malēniju izveides Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Kļūst par viedo ciemu

Latvijas lauku kopienu un viedo ciemu vasaras foruma “Kopienu Persilāde 2024” laikā notika atpazīstamības zīmes “Viedais ciems 2024” apbalvošanas ceremonija, kurā paziņoja astoņus atpazīstamības zīmes ieguvējus — to vidū arī Smiltenes novada Launkalne.

Smiltenes novada pašvaldībā uzsver, ka šis ir apliecinājums vietējās kopienas spēkam, unikalitātei, viedumam un spējai attīstīties. “Tikām uzaicināti uz forumu. Tas, ka šajā reizē saņēmām arī atpazīstamības zīmi, mums bija ļoti patīkams pārsteigums. Tas ir apliecinājums, ka esam uz pareizā ceļa, ka varam būt kopiena ar ilgtermiņa redzējumu pagasta attīstībai,” atzīst Brantu un Launkalnes pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Liene Gūtmane un atklāj, ka, lai saņemtu “Viedā ciema” statusu, izvirzītajiem ciemiem ir jāatbilst virknei kritēriju.

Viedie ciemi ir lauku apvidu kopienas, kas izmanto radošus risinājumus, lai uzlabotu savu noturību, balstoties uz vietējām stiprajām pusēm un iespējām.

Godināšanas pasākums norisinājās Augšdaugavas novada Bebrenē. Atpazīstamības zīmes “Viedais ciems 2024” ieguva Alsunga, Ance, Jaunlutriņi, Dekšāres, Launkalne, Līksna, Meņģele un Pelēči.

Kopumā šobrīd Latvijā ir 32 vietas, kas ir ieguvušas atpazīstamības zīmi “Viedais ciems”.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Izsludina iepirkumu pārvadājumiem

Gulbenes novada dome izsludinājusi iepirkumu skolēnu speciālajiem pārvadājumiem divos nākamajos mācību gados, piedāvājot transporta pakalpojumus 18 noteiktos maršrutos, lai bērni varētu nokļūt Gulbenes novada vispārizglītojošajās skolās uz mācību stundām un pēc tam atgriezties mājās.

Lai skolēnus nogādātu skolās, Gulbenes novada pašvaldības norīkotais autotransports jau otro gadu izbrauks arī ārpus savas administratīvās teritorijas. Tā Lejasciema pamatskolai skolēni tiks vesti no Ilzenes pagasta Alūksnes novadā, Rankas pamatskolai — no Variņu pagasta Smiltenes novadā un no Smiltenes, Tirzas pamatskolai — no Cesvaines un Madonas novada.

Skolēnu speciālo autobusu maršrutu pagarināšana ārpus Gulbenes novada ir saistīta ar papildu izmaksām. “Papildu izdevumi tie, protams, ir. Bērnu ir daudz. Vajadzība radusies pēc papildu maršrutiem, lai stiprinātu mūsu skolas,” saka pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts. “Tā ir aizsācies. Daļa bērnu izvēlas mūsu novada skolas, un mēs braucam viņiem pakaļ,” viņš skaidro. Skolēnu nokļūšanai skolā tomēr maksimāli tiek izmantoti sabiedriskie autobusi. “Ja nepieciešams, iespēju robežās veicam arī grozījumus sabiedrisko autobusu maršrutos. Taču tur, kur to nav iespējams izdarīt, vai autobuss nekursē vai nevar iekļauties laika ziņā, tur tiek organizēti skolēnu speciālie pārvadājumu maršruti,” konkretizē K. Dauksts.

Pagājušajā mācību gadā skolēnu pārvadājumus speciālajos maršrutos veica pašvaldības kapitālsabiedrība “Gulbenes autobuss”. Līgumcena bija 316 000 eiro bez PVN.

Laikraksts “Dzirkstele”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele” un “Alūksnes un Malienas Ziņas”