Desmit gadi zemeņu audzēšanā. Dobrovoļsku ģimenes bioloģiskais vaļasprieks Daudzesē

Dainis un Andželika Dobrovoļski Daudzeses pagasta “Blāzmās” jau 10 gadus audzē zemenes, izmantojot bioloģiskas metodes un ieguldot daudz darba. Viņi atzīst, ka tas vairāk ir vaļasprieks nekā bizness. Sākumā zemeņu daudzums bija pietiekams sev un radiem, ar laiku saimniecība izauga. Cīnās ar nezālēm un putniem, bet gūst materiālu un emocionālu gandarījumu. Vērtējot paveikto, ieguldītos līdzekļus, otrreiz zemeņu audzēšanu gan vairs neuzsāktu.

Stāsts par “Blāzmu” zemeņu lauku aizsācies tradicionāli. Saimniekiem, ne vienam, ne otram nav ar dārzniecību saistītas izglītības, bet darbs ar zemi ļoti patīk. Bija zeme, domāja, ko ar to darīt. Tagad, stāvot līdzenā vietā, kurā rindojas taisnas, glītas zemeņvagas, grūti iedomāties, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem te bija kokiem un krūmiem aizaudzis gabals. Tālāk, kā Dainis saka, spontāni radās ideja — iestādīsim mazu pleķīti ar zemenēm. Pirmajā gadā ogas sanāca sev, radiem, draugiem, paziņām. Trešajā gadā saprata, ka ar to, kas ir, par maz, un dārzs sāka augt.

Zemenes garšo arī stārķim

Dainim ir pastāvīgs darbs, tāpat arī sievai, un zemeņu lauks abiem ir aizraušanās, no kuras gūst ne vien materiālu, bet arī emocionālu gandarījumu. Dainis spītīgi turas pie bioloģiskām audzēšanas metodēm. Tās nav lētas, toties raža ir pilnībā bez jebkādas, kā tautā saka “ķīmijas”. Gatavojot augsni zemenēm, to vispirms frēzē, iesēj ziemājus. Kad tie izaug, lauku vēlreiz frēzē, iestrādā kaļķi, pelnus, sēj zaļmēslojumu — eļļas rutku, sinepes. Kad tie paaugušies, kā tas ir arī šobrīd, zemi vēlreiz uzfrēzē. Ik pēc trim gadiem darbs sākas no jauna. Jaunos stādus pērk no audzētavas tepat Latvijā, Kurzemes pusē.

Saku saimniekam, ka pilnīgi “zaļai domāšanai” pietrūkst, lai visus darbus veiktu ar zirgu, nevis traktoru. Zemenes stāda vagās, kas noklātas ar plēvi. Tā cīnās ar nezālēm, kā arī ziemā plēve pasargā no izsalšanas. Zemenes garšo arī putniem. Lai viņi netīkotu pēc ogām ceros, starpvagās samet bojātās ogas. Saimnieks atzīst, ka tas nav pēc labas audzēšanas prakses noteikumiem, toties stārķim, kurš izrādās, arī kārs uz zemenēm, tās labi atrodamas.

Mazās grib lētākas

“Blāzmu” saimnieks teic — pārāk daudz darba un līdzekļu ieguldīts, lai tagad apstātos: “Pie manis brauc pircēji, kuriem svarīga “tīra”, kvalitatīva un garšīga oga. Pircējiem pakaļ neskrienu. Dzīvojam bez kredītiem, viss pašu spēkiem sagādāts. Darbos dārzā palīdz gan abas meitas, gan mamma.” Vai ļauj pircējiem pašiem iet vagās salasīt sev ogas? Dainis saka, ka tādu praksi nepiekopj.

Karstā pavasara dēļ šogad pirmās zemenes nogatavojās divas nedēļas ātrāk nekā pērn. Karstums izdzinis arī vidēji vēlās šķirnes, kas citādi būtu ražojušas ap Jāņiem.

Stāstot par savu aizraušanos, “Blāzmu” saimnieki mani izved cauri zemeņu laukam. Apstājamies pie katras no šķirnēm, un man pa ogai jānogaršo, jānovērtē. Te ir mazāk zināmās ‘Good life’, ‘Daroyal’, ‘Darselect’, ‘Bounty’ , ‘Induka’, ‘Honeoye’ un citas, kā arī populārā ‘Polka’. Pati mazākā oga šajā dārzā ir šķirnei “Kama’. Tā ir arī agrā šķirne, bet pircēji dažkārt brīnās par augsto kilograma cenu, un saka — ja ogas mazas, tad arī cenai jābūt zemākai.

Sarežģītais ir patīkams izaicinājums

Sava zinātne ir saistībā arī ar zemeņu laistīšanu. Daudzu gadu laikā, mācoties no kļūdām, Dainis pats izveidojis sistēmu, kas labi un uzticami darbojas. Tagad laistīšanas apjomu notur ap litru līdz diviem litriem stundā. Lai gan pērn karstumā ogas izkalta, neraugoties uz laistīšanu. Savām rokām uzbūvējis arī ierīci plēves ieklāšanai vagās. Veikalā tāda maksā ap pieciem tūkstošiem eiro, bet, ja gadā tā nepieciešama vien trīs dienas, tādu naudu izmest nav vērts.

Saimniecība ir meža ielokā, līdz ar to savas specifiskās problēmas. Neraugoties uz žogu, dobēs mēdz ieklīst meža zvēri, kā arī te mazāk vēja, kas nozīmē, ka ogas lēnāk apžūst un pēc lietus var sākt bojāties.

Tagad, kad zemeņu audzēšanas noslēpumi “atkosti”, Dainim prāts nesies uz jauniem izaicinājumiem. Izvēlējies krūmmellenes. Padomu prasījis vienam no lielākajiem šo ogu audzētājam Aizkraukles pusē — Haraldam Ludbāržam. Ja zemenes aug kā nezāle, tad mellenes prasa uzmanību, aprūpi, bet tieši sarežģītais ir patīkams izaicinājums.

Ziemai uzglabā saldētas

Vai saimniekiem pašiem zemenes vēl garšo? Dainis saka, ka vislabāk ievārījuma veidā, bet Andželikai īpaši garšīgas, kad ražas laiks iet uz beigām. Tad katra oga šķiet īpaša. No saldajiem ēdieniem biežāk pagatavo zemeņu tiramisu, bet ziemai uzglabā saldētā veidā.

Iedrošinos saimniekiem jautāt, vai ar esošo pieredzi viņi sāktu zemeņu audzēšanu no nulles, un man pat nepabeidzot jautājumu atskan skaļš “nē!”. Ja, piemēram, sāktu dzīvi jaunā vietā, noteikti neizvēlētos audzēt zemenes. Vismaz šādā platībā kā “Blāzmās”. Tomēr pagaidām Dobrovoļski no sava vaļasprieka neplāno atteikties. Tiem, kuri savām acīm vēlas redzēt šo īpašo zemeņu lauku un nogaršot saules sildītās, saldās ogas, “Facebook” platformā jāmeklē “Blāzmu” saimniecību vai meklētājā jāieraksta “Zemenes no meža ieloka”. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.