Agita Grīnvalde-Iruka
Šovasar saistībā ar uzņēmuma “Latvenergo” finansēto zivju resursu atražošanas programmu Daugavā Aizkrauklē un Koknesē ielaisti aptuveni 100 tūkstošu zandartu mazuļu.
Aizkrauklē pirms pāris nedēļām Daugavā ielaisti 66 tūkstoši zandartu mazuļu, šonedēļ Koknesē — 42 tūkstoši.
Zivju mazuļi no Tomes zivju audzētavas uz Koknesi atvesti speciālos konteineros. Kad strādnieki pirmajam konteineram pievienojuši resnu, caurspīdīgu cauruli, tiek atvērts aizvars un vairāki desmiti tūkstošu, pussprīdi garu zivtiņu tiek ielaistas Daugavā. Lai tās varētu apskatīt tuvāk, audzētavas darbinieki no konteinera iesmeļ spainī ūdeni, kur peld vairākas saujas zivju mazuļu. Notiekošo upes krastā ar interesi vēro un komentē vietējie makšķernieki. Viņiem ir daudz jautājumu — cik zivju no ielaistajiem mazuļiem izdzīvo, cik ilgi tām jāaug līdz ķert atļautajam izmēram? Zinātniskā institūta “Bior” zivju audzētavas “Tome” vadītājs Ivars Putviķis stāsta: “Ja zivju mazuļi būtu iezīmēti, to varētu pateikt precīzi. Domāju, ka izdzīvo aptuveni 10— 20%, kas ir salīdzinoši daudz. Lai šie zandarti izaugtu līdz tādam izmēram, kad makšķernieks to var paturēt kā lomu, jāpaiet vismaz trijiem gadiem.”
Ivars skaidro, ka zivīm, kas ielaistas Daugavā Koknesē, ir lielāks plašums, kur mitināties, tur ir dziļāki ūdeņi un lielākas iespējas doties pa upi uz augšu meklēt labākās nārsta vietas. Savukārt tām, kuras ielaistas, piemēram, Ķeguma vai Rīgas ūdenskrātuvē starp divām spēkstacijām, dzīves apstākļi ir ierobežoti. Makšķerniekiem, protams, šādā vietā zivis noķert ir vieglāk, bet tur to ir mazāk, jo vairāk arī izķer. “Jāņem vērā arī tas, ka zandarti ir migrējošās zivis. Tās ienāk no jūras Daugavā, bet tālāk par Rīgas HES netiek,” saka zivju audzētavas vadītājs.
Zivju resursi upē atjaunojas arī dabīgā ceļā, taču ūdens līmeņa svārstību rezultātā, ko rada spēkstaciju darbība, bieži iznērstie ikri paliek virs ūdens un izžūst, iet bojā, tāpēc zivju resursi jāpapildina mākslīgā ceļā.
Ivars Putviķis stāsta, ka sadarbība ar uzņēmumu “Latvenergo” zivju resursu atjaunošanas programmā ilgst vismaz 20 gadu. Tā tiek izstrādāta četriem gadiem, un katru gadu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs ielaiž vismaz 6,3 miljonus zivju mazuļu un kāpuru. Divās audzētavās — Tomē un Dolē — šogad jāizaudzē un Daugavā jāielaiž 600 tūkstošu lašu un taimiņu mazuļu, 700 tūkstošu vimbu un zandartu un piecus miljonus nēģu kāpuru. Pavasarī un vasaras sākumā tika izlaisti līdaku un nēģu kāpuri, jūnijā — sīgas, jūlijā — vienvasaras laši un zandarti, augustā un septembrī — arī zandarti un vimbas. ◆
Uzziņa
“Latvenergo” ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā viens miljons eiro. Kopā desmit gados Daugavas baseinā ielaisti vairāk nekā 100 miljonu zivju mazuļu.
Reklāma