Agita Grīnvalde-Iruka
Domāju, ka straujais degvielas cenu lēciens pagājušajā nedēļā, kad tā mainījās ne vairs pa dienām, bet pa stundām, vienaldzīgu neatstāja nevienu.
Saprotams, ka degvielas cenu straujo kāpumu ietekmējis karš Ukrainā, taču, ja mums ir instrumenti, kā šo cenu kāpumu samazināt, lai atbalstītu savus iedzīvotājus, kāpēc to neizmantot. Pagājušajā nedēļā Saeima noraidīja opozīcijas priekšlikumu no 1. aprīļa samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi degvielai no 21% līdz 12%, kā tas šobrīd ir, piemēram, Polijā. Finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš arī balsoja pret šo priekšlikumu, un Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka sacīja, ka šāds lēmums būtu dārgs pasākums, jo radītu lielas izmaksas valsts budžetā, tajā pašā laikā cenas samazinājums nebūtu liels.
Un vispār ar automašīnām Latvijā brauc tikai turīgi vai vidēji turīgi cilvēki, tāpēc labāk novirzīt naudu mazturīgu lauku iedzīvotāju atbalstam sabiedriskā transporta cenu samazināšanai. “Valdībai jāseko līdzi, lai valsts atbalsts būtu ļoti mērķēts un to saņemtu tie, kuriem tas vitāli nepieciešams,” norādīja Šteinbuka.
Pēdējā laikā mums ļoti patīk runāt par dzīvošanu burbuļos. Tad man liekas, ka Šteinbukas kundze dzīvo kādā ļoti tālā burbulītī, jo lauku cilvēkiem automašīna ir pirmās nepieciešamības lieta, bet sabiedriskais transports — luksuspakalpojums. Vairāk izmantot sabiedrisko transportu pagājušajā nedēļā rekomendēja vēl kāds gudrinieks. Lieliski! Es uz Rīgu vajadzības gadījumā no Aizkraukles noteikti varu aizbraukt ar vilcienu, kas kursē vismaz desmit reižu dienā, un tā tiešām arī būs lētāk. Bet kā ar tiem cilvēkiem, kuri dzīvo Zalvē, Mazzalvē, Sunākstē un citos attālākajos mazajos pagastos, kur autobuss kursē tikai pāris reizes nedēļā, un ne vienmēr tajā laikā un virzienā, kad vajadzīgs? Ko dos biļetes cenas samazināšana, ja nav jau tā autobusa? Degvielas cenu kāpums ietekmēs visus — pakalpojumu sniedzējus, ražotājus, piegādātājus un gala patērētāju, tāpēc šāds atbalsts svarīgs ir ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam, jo pretējā gadījumā liela daļa vidēji tūrīgo drīz kļūs par mazturīgajiem. Un tiem tik un tā būs jāpalīdz.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šajā situācijā ieteica, braucot uz darbu, kooperēties ar kaimiņu. Paldies par viedo padomu, un daudzi noteikti to arī apdomās, taču vieglāk no tā noteikti nevienam nekļūs. Labi, es pa pilsētu vairs nevizināšos ar mašīnu, iešu kājām, un tas man nāks tikai par labu. Bet degviela tvertnē jālej arī operatīvajam transportam, sabiedriskajam transportam, preču piegādātājiem un citiem, kuri nevar pāriet uz velosipēdiem. Vai arī viņiem kooperēties ar kaimiņiem?
Kādi instrumenti ir Grīnvaldes kundzei lai samazinātu cenu kāpumu un atbalstītu savus iedzivotājus? Grīnvaldei vajag izkāpt no sava burbuļa un sazemēties ar elektromobīli vai saules baterijam. laikam pīpēēēēēē