Darbinieku trūkums aktuāls visur. Rindas nav mazinājušās, bet pacientiem ir iespēja tikt pie speciālista, jo tāds ir

Bieži vien aizkrauklieši un novada iedzīvotāji dodas uz ārstniecības iestādēm Jēkabpilī, Rīgā vai citās lielākās pilsētās, lai saņemtu ārsta speciālista konsultāciju vai veiktu kādu izmeklējumu, un nezina, ka to pašu pakalpojumu var saņemt tepat — Aizkraukles Medicīnas centrā.

Kādu ārstu speciālistu konsultācijas un izmeklējumi iespējami, kādi medicīniskie pakalpojumi tiek nodrošināti Aizkraukles Medicīnas centrā (AMC), stāsta SIA “Aizkraukles slimnīca” galvenā ārste Ilona Maruse.

Jaunums — e-pieraksts

— Kādu laiku Aizkraukles slimnīcā nebija iespējas veikt rentgena izmeklējumus, tā kā tika mainīta iekārta. Vai tagad viss ir kārtībā?

— Jā, rentgena kabineta remonts ir pabeigts, un ir uzstādīta jauna iekārta — atbilstoša mūsdienu tehnoloģijām, kas nodrošina diagnostikas precizitāti un ir ērta lietošanā, veicot pacienta pozicionēšanu. Izmeklējumam nepieciešams ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījums.

— Viens no jaunumiem poliklīnikas darbā ir e-pieraksts.

— Izmantojot e-pierakstu, var pierakstīties pie ārsta speciālista, līdz ar to nav jātērē laiks, mēģinot sazināties ar reģistratūru.

AMC mājaslapā ir izvēlne “e-pieraksts”. Izvēloties šo darbību un sameklējot nepieciešamo ārsta speciālista konsultāciju, parādās tuvākais brīvais datums. Diemžēl rindas pie ārstiem ir garas un konsultāciju laiki jau līdz gada beigām ir aizņemti, tad parādās teksts, ka šobrīd nav pieejams neviens brīvs pieraksta laiks. Uz izmeklējumiem e-pieraksts pašreiz nav ieviests.

Savukārt pacientiem, kuri jau pieteikušies konsultācijai vai izmeklējumam, par to tiek atgādināts īsziņas veidā. Divas dienas pirms plānotā pakalpojuma pacients saņem īsziņu telefonā, kas norādīts kā kontakttālrunis. Ja pacienta plāni nemainās, uz īsziņu nav jāatbild, bet, ja nevarēs ierasties — jānosūta atbildes īsziņa, ierakstot norādīto kodu, tad pieraksts tiks dzēsts.

— Joprojām ir neapmierinātība, ka reģistratūru grūti sazvanīt — vai nu neatbild, vai arī tālrunis aizņemts.

— Darbs reģistratūrā ir ļoti intensīvs — dienā tiek saņemts ap 600 — 800 zvanu. Ir situācijas, kad darbiniece nevar atbildēt, piemēram, iekasē naudu, noformē talonu vai jau pieraksta citu pacientu. Automātiskā atbilde, kurā lūdz pagaidīt, jo visi operatori ir aizņemti, prasa papildu izdevumus, līdz ar to šis pakalpojums nav ieviests. Ieteiktu reģistratūrai zvanīt pēc plkst. 13, kad pacientu plūsma ir mazāka. Reģistratūras darbinieces ļoti cenšas, lai neciestu ne pacients, kurš zvana, ne pacients, kurš jau ir pie reģistratūras lodziņa.

Domājot par nākotni, parādās arī tāda problēma kā personāla novecošanās. Lai arī esam nepilnu 100 kilometru attālumā no Rīgas, jaunos speciālistus ir grūti piesaistīt.

Taču mūsu poliklīnikā joprojām ir daži izmeklējumi, uz kuriem nav iepriekš jāpierakstās — tie ir laboratoriskie izmeklējumi, elektrokardiogramma, rentgenogrammas. Jābūt ārsta nosūtījumam un jāierodas norādītajā darba laikā.

Jo vairāk speciālistu, jo pacientiem labāk

— Pārskatot ārstu speciālistu pieņemšanas laikus, pamanāmi jauni uzvārdi. Vai tas nozīmē, ka pie konkrētiem speciālistiem ir mazinājušās rindas?

— Rindas īpaši nav mazinājušās, bet pacientiem ir iespēja tikt pie speciālista, jo tāds ir. Tagad mums ir trīs dermatoloģes — daktere Dace Beķere, kura strādā katru nedēļu otrdienās un ceturtdienās. Reizi mēnesī konsultācijas sniedz daktere Linda Kapteine-Veita, daktere Egija Vasilišina — vismaz divas reizes mēnesī. Dermatologu konsultācijas ir ļoti pieprasītas, jo cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību ādas veselībai, pārbauda dzimumzīmes un citus veidojumus. Neraugoties uz to, ka ir trīs speciālisti, rinda vidēji ilgst 49 dienas. Ja pacientam ārstēšanās epizodē jāierodas uz atkārtotu pieņemšanu, viņam laiks tiek rezervēts pēc ārsta noteiktā intervāla. Līdz ar to rinda papildinās gan ar jaunajiem pacientiem, gan ar tiem, kuriem nepieciešama kontrole.

Būtiskas ir arī mentālās veselības problēmas, kas īpaši saasinājušās pēc Covid-19. Poliklīnikā ambulatorajā rehabilitācijas un psihiatrijas centrā pieņem Evija Smilgāja, kas ir gan bērnu, gan pieaugušo psihiatre, gan arī narkoloģe. Darbu sākusi vēl viena psihiatre — Liesma Baltā, ārste ar lielu darba pieredzi psihiatrijas jomā.

Savu darbu veiksmīgi turpina ķirurgi Jānis Pāvulāns un Jānis Opincāns, konsultējot pacientus poliklīnikā un veicot operācijas dienas stacionārā.

Ar ausu, kakla un deguna problēmām var vērsties pie dakterēm Rudītes Pivņenko un Ingas Bites. Konsultāciju dienas attiecīgi ir pirmdienās un otrdienās. Diemžēl pie mums vairs nestrādā otolaringologs Valdis Miglāns.

No 1. septembra esam palikuši bez pediatra — dakteris Aleksandrs Vasiļonoks devies uz Rīgu, studēs doktorantūrā, strādās Rīgā. It kā nav tālu, bet visu apvienot nav iespējams. Aktīvi meklējam citu pediatru, lai varētu sniegt palīdzību bērniem kā līdz šim. Savukārt uroloģe Egita Deine pašlaik ir plānotā ilgākā prombūtnē, bet pēc tam darbu atkal turpinās.

— Kuru speciālistu pašlaik trūkst?

— Jo vairāk speciālistu, jo pacientiem labāk. Ļoti vajadzīgs traumatologs, šobrīd poliklīnikā konsultē tikai viens — ārsts Ēriks Vizulis. Tāpat nepieciešami arī citi ārsti speciālisti — radiologs, ginekologs, pediatrs, ķirurgs, rehabilitologs…

Medicīnas darbinieku trūkums aktuāls ir visā valstī, arī mūsu slimnīca nav izņēmums. Visvairāk būtu nepieciešamas medicīnas māsas. Domājot par nākotni, parādās arī tāda problēma kā personāla novecošanās. Lai arī esam nepilnu 100 kilometru attālumā no Rīgas, jaunos speciālistus ir grūti piesaistīt.

— Sociālajos tīklos izskan neapmierinātība, ka Aizkrauklē tikpat kā neiespējami ar akūtām problēmām tikt pie zobārsta. Vai nav domāts par zobārsta kabineta atvēršanu poliklīnikā?

— Zobārstniecībā izdevīgāk strādāt privātpraksēs, līdz ar to mums grūti piesaistīt speciālistus. Esam mēģinājuši iznomāt savu kabinetu, bet pagaidām bez sekmēm.

Kolonoskopija arī Aizkrauklē

— Sāpīgs jautājums ir rindas pie speciālistiem, kas dažkārt ieilgst pat mēnešu garumā.

— Saskaņā ar 1. augusta datiem Aizkraukles poliklīnikā visilgāk rindā bijis jāgaida pie ginekologa, urologa, vispārējiem ķirurģiskajiem pakalpojumiem dienas stacionārā — vidēji 143 dienas, uz endoskopijām — 116 dienas, pie traumatologa un acu ārsta paredzamais gaidīšanas laiks ir ap 90 dienām, pie kardiologa, LOR un dermatologa — vidēji 50 dienas, aptuveni mēnesi — pie endokrinologa, anesteziologa, proktologa, flebologa, fizioterapeita, ap 20 dienām jāgaida, lai tiktu pie psihologa, astoņu dienu laikā var nokļūt pie pneimonologa. Rindas nav pie ķirurga, narkologa, psihiatra, uz fizikālās medicīnas pakalpojumiem un elektrokardiogrāfiju.

Ņemot vērā situāciju, ka rindas ir tik garas, lūgums pacientiem būt atbildīgiem un informēt ārstniecības iestādi, ja konsultācija vai izmeklējums ir veikti citur un esošais pieraksts nav nepieciešams. Ja pacients neierodas, tiek zaudēta iespēja palīdzēt kādam citam pacientam un rindas pie ārsta nemazinās. Diemžēl tādi gadījumi vēl bieži sastopami. Var piezvanīt, rakstīt e-pastā un atteikt vizīti, lai var maksimāli lietderīgi izplānot ārsta darbu un sniegt konsultācijas lielākam pacientu skaitam.

— Kādus izmeklējumus veikt un pakalpojumus saņemt iespējams Aizkraukles poliklīnikā? Daudzi nemaz nezina par to un gaida rindās citās slimnīcās, kas ir lielā attālumā no mājām.

— Pirmām kārtām darbojas laboratorija, pacientiem jāgaida “dzīvajā rindā”. Analīzes veic tepat uz vietas, ja kāda specifiskāka, tad analizējamais materiāls tiek nosūtīts uz Gulbja vai Centrālo laboratoriju, histoloģisko izmeklējumu paraugus izmeklē Akadēmiskajā histoloģijas laboratorijā.

Tāpat ik dienu iespēja veikt elektrokardiogrammu un rentgena uzņēmumus.

Ar ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu norīkojumu iespējami datortomogrāfijas izmeklējumi un datortomogrāfijas angiogrāfija (rinda ir 20 dienas).

Ļoti pieprasīti un tiek veikti arī ultrasonogrāfiskie izmeklējumi (tos veic Ieva Zivtiņa, Aija Pāvila) — vairogdziedzera, krūšu, vēdera dobuma. Pieejama arī galvas un kakla, kāju asinsvadu un citu asinsvadu doplerogrāfija (gaidīšanas laiks — vairāk nekā 140 dienu). Pacienti interesējas par iespēju veikt ehokardiogrāfiju (t. i., sirds izmeklējums ar ultrasonogrāfu), bet tas diemžēl pie mums nav pieejams.

Uz vietas var veikt kuņģa-zarnu trakta endoskopiskos izmeklējumus — gastroskopiju un resno zarnu endoskopju jeb kolonoskopiju (aptuvenais gaidīšanas laiks — 116 dienas). Šos izmeklējumus veic ārsti Ieva Zivtiņa un Andris Leidums. Kolonoskopija tiek veikta pacientam vispārējā anestēzijā, ko nodrošina slimnīcas anesteziologi.

Liels pieprasījums ir fizioterapijai. Fizioterapeiti strādā gan jaunajā ambulatorajā nodaļā, gan sniedz pakalpojumus stacionāra pacientiem. Fizioterapeita palīdzība noderīga pēc insultiem, traumām, mugurkaula problēmām un daudzām citām saslimšanām. Ambulatorajā daļā fizioterapeitiem ir aprīkots kabinets slinga terapijas veikšanai un jauna efektīva iekārta līdzsvara trenēšanai.

Kā papildu ārstēšanas metode gan ambulatoriem pacientiem, gan stacionārā tiek veiktas fizikālās procedūras.

Ārstam — divas līdz četras kvotas mēnesī

— Kādas operācijas par kvotām iespējams veikt Aizkraukles slimnīcā?

— Jūlijā valdība nolēma veselības nozarei papildus novirzīt 57 miljonus eiro, kas paredzēti plānveida stacionāra pakalpojumiem, izmeklējumiem, speciālistu konsultācijām un dienas stacionāra pakalpojumiem. Tātad arī operācijām, ko iespējams veikt dienas stacionārā. Mūsu gadījumā tas nozīmē, ka operējošam ārstam tās ir divas līdz četras kvotas mēnesī atkarībā no operācijas veida un izmaksām. Parējās operācijas jāveic par maksu. Ja pacientam ir veselības apdrošināšanas polise, izdevumus pilnībā vai daļēji sedz apdrošināšanas kompānija.

Aizkraukles slimnīcā tiek veiktas laparoskopiskas vēdera operācijas (trūces, žultspūšļa operācijas), proktoloģiskās operācijas. Traumatologi veic pleca un ceļa locītavu artroskopijas, greizo īkšķu operācijas.

— Vai pacientu ērtībām plānota arī infrastruktūras uzlabošana?

— Iestādei ir izstrādāts investīciju plāns, kas šobrīd ir apturēts, jo ievērojami pieauguši izdevumi, bet valsts medicīnisko pakalpojumu tarifus nav palielinājusi. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.