Cilvēku paradumi netiek līdzi attīstībai

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs šonedēļ informēja sabiedrību par ieceri veikt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas attiektos uz elektrisko skrejriteņu braucējiem. Izmaiņas paredz noteikt obligātu skrejriteņu reģistrāciju, atļaut ar tiem pārvietoties tikai no 14 gadu vecuma ar iegūtu velosipēda vai mopēda vadītāja apliecību un ķiveri galvā. Man šķiet, ka lielai daļai cilvēku pūrā ir kāds stāsts, kura galvenajā lomā ir pārdrošs vai neuzmanīgs elektriskā skrejriteņa vadītājs. Padalīšos ar savu neseno pieredzi. Otrdien vajadzēja būt Rīgā. Īsajā viesošanās laikā, ejot pa galvaspilsētas centru, dzirdējām neapmierinātu, strauji tuvojošos burkšķēšanu. Kamēr griezām galvu, lai atskatītos, — elektriskā skrejriteņa vadītājs ar savu nelegālo pasažieri jau bija tieši aiz mums. Braucamā ātrums bija pārāk liels, lai nobremzētu, tādēļ jauniešiem nācās veikt sānisku manevru zālienā.

Puišiem vēl pietika bezkaunības pēc notikušā pārmest mums — kājām gājējiem uz gājēju ietves, ka mēs viņiem traucējot!

Lielās pilsētās pārvietošanās ar elektriskajiem skrejriteņiem ir populāra, bet infrastruktūra un cilvēku paradumi nav tikuši līdzi attīstībai. Elektriskie skrejriteņi var attīstīt ātrumu līdz pat 50 km/h, taču pa ietvi drīkst pārvietoties ar maksimālo braukšanas ātrumu, kas nepārsniedz 25 km/h. Uz ietves priekšroka saglabājas gājējam. Diendienā praksē nākas pārliecināties, ka pat šo primitīvo noteikumu neievērošana, kas ļautu mierīgi sadzīvot gājējiem un braucējiem, sagādā galvassāpes un nepatīkamus mirkļus visiem. Pārgalvīgie braucēji apdraud ne tikai sevi, bet rada potenciālas briesmas apkārtējiem. Lai gan elektriskais skrejritenis ir praktisks braucamais pilsētvidē, kā jebkurš kustīgs transportlīdzeklis tas nes līdzi zināmu risku. Man ir divas draudzenes, kuras cietušas, krītot no elektriskā skrejriteņa. Viena kritienā sasita seju, otra salauza roku. Abas vainoja nesakārtoto pilsētvidi — nelīdzenu, bedrainu ietvi. Manuprāt, vispareizāk ar elektriskajiem skrejriteņiem būtu pārvietoties pa velojoslu, kuras daudzviet nav.

Lai pilsētvide kļūtu drošāka un samazinātos nelaimes gadījumu skaits, obligāti jāpieņem stingrāki noteikumi, pārvietojoties ar elektriskajiem skrejriteņiem. Bažas ir par to, vai kārtība būs tikai uz papīra, bet reālajā dzīvē turpināsies visatļautība. Kārtību uzraugošajām instancēm tas būs papildu slogs, bet ir daļa cilvēku, kurus nevar uzrunāt ar skaidrošanu un atturēt no noteikumu pārkāpšanas var tikai aizrādījums vai sods. Mierīga līdzāspastāvēšana un draudzīga ietves vai ceļa sadalīšana ir iespējama, ja vien mēs visi ievērojam attiecīgos noteikumus. Banāli, bet patiesi.