Bezdarbība līdzvērtīga ļaunumam

Sociālajos tīklos klejo videofragments, kur Jelgavā pie tirdzniecības centra “Vivo centrs” sadistiski tiek piekauts kāds vīrietis. To ir grūti skatīties — guļošam cilvēkam ar kāju sper pa galvu, tā ļengani nolīgojas. Video popularitāti ieguva tādēļ, ka tajā notverta līdzcilvēku vienaldzība, nespēja vai negribēšana palīdzēt. Pie veikala ieejas notiek kautiņš, viens cilvēks guļ uz zemes un saņem dzīvībai bīstamus spērienus pa galvu, bet apkārtējie turpina ierasto. Vieni, apejot kaušļus ar nelielu līkumu, ieslīd veikalā, citi ar pirkumu maisiem iznāk ārā. Daži uzmet nevērīgu skatu un dodas tālāk. Pēc vietējo komentāriem var secināt, ka līdzīgas ainas un agresīvas sadursmes konkrētajā vietā esot ierasta lieta. Viņu reakcija uz šādu vardarbību laikam ir notrulinājusies. Kā var ignorēt, ka tavā acu priekšā principā nosit cilvēku, bet tu turpini iet pēc produktiem? Nav jau jātēlo varonis un jālien kaušļiem pa vidu, bet tā vienaldzība, ejot garām citu cilvēku sāpēm, ir biedējoša. Valsts policija, reaģējot uz lielo interesi par konkrēto notikumu Jelgavā, informēja, ka vīrietis, par laimi, ir dzīvs un pašreiz viņa dzīvība nav apdraudēta. Uzbrucēji ir aizturēti, saistībā ar notikušo sākts kriminālprocess. Tāpat policija aicināja iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem, šādās situācijās uzreiz zvanīt 110 un vērsties pie apsarga.

Nesen kāda sieviete dalījās ar savu stāstu — viņa uz ielas palīdzēja kādam kungam gados. Garāmgājēji uz zemes vāļājošos pensionāru uzskatīja par dzērušu, izrādījās, ka viņam bija saasinājušās veselības problēmas, kas ķermenī radīja spazmas un ietekmēja runas spējas. Protams, ja paraudzīsimies no matemātiskā viedokļa, tad, visticamāk, ka deviņos gadījumos no desmit uz zemes guļošais indivīds būs lietojis alkoholu. Bet vai tādēļ viņš nav pelnījis palīdzību?

Ir viegli aizgriezt seju un ignorēt nevēlamus notikumus. Tas ir kā atstāt skabargu miesā un ļaut izplatīties infekcijai.

Manā pieredzes vācelītē nav tāda varoņdarba, kurā pašaizliedzīgi būtu sniegusi palīdzību. Esmu pāris reižu iestājusies par taisnību un kārtību, par ko pretim saņēmu treknu krievu lamuvārdu buķeti un vēl kādu personīgu aizvainojumu. Reizēm ideālu dēļ nākas ciest, bet tas ir tā vērts.

Mūsu individuālās rīcības veido kopumu, kas atspoguļo Latvijas sabiedrību. Ir situācijas, kurās bezdarbība ir līdzvērtīga ļaunumam. Piekaušanas gadījums Jelgavā kārtējo reizi norādīja uz mūsu kā sabiedrības trūkumiem. Nezinu, kam vēl jānotiek, lai mēs saprastu, ka, ignorējot ļaunumu sev apkārt, mēs to tikai atbalstām. Neapdzēšot mazu liesmiņu, tā var pārvērsties lielā ugunsgrēkā.