Bez vīrieša sievietes dzīve kļūst vieglāka

IESAKA LIENE DAREIKO-SINKEVIČA, aizkraukliete

Izrāde, kuru noteikti iesaku noskatīties, ir Katas Vēberes drāma “Sievietes daļas” Ināras Sluckas režijā Nacionālajā teātrī. Manuprāt, labākā no pēdējā laikā uzvestajām uz šī teātra skatuves.

Stāsts ir par dažādajām sievietes lomām dzīvē, par to, kā tās spēlējas savā starpā, un, protams, tas lika paskatīties uz sevi, aizdomāties par manām lomām manā dzīvē. Ko no manis sagaida apkārtējie. Izrāde ir ļoti dziļa. Pārsteidz tas, ka tā ir divos cēlienos. Pirmais ir krasi atšķirīgs no otrā. Izrādes pirmā daļa ļoti emocionāla, tajā skaitā par sievietes — mātes zaudējumiem, bet otrā vieglāk skatāma, ar humora piesitienu. Tajā mans līdzpārdzīvojums nebija tik izteikts.

Luga ir mūsdienīga, ļoti aktuāla, tajā skaitā par sievietes spēku. Viegli uztverama, bet pieļauju, ka pirmā daļa varētu būt grūtāk saprotama. Varu pačukstēt, ka izrādes beigās secinājums ir — kļūst vieglāk, kad visi vīrieši no šo sieviešu dzīvēm aizgājuši. Tad sievietes būtība, viņu savstarpējā sapratne uzplauka. Kāpēc vīrietim vajadzētu redzēt šo izrādi? Varbūt, lai saprastu, kāda ir sievietes būtība. Skatītāju zālē pārsvarā bija sievietes, bet manīju arī vairākus kungus. Izrādes anotācijā rakstīts, ka stāsts ir par sievieti — mīļāko, sievu, meitu, māsu, māti, māsīcu, svaini, vecmāti, labāko draugu un arī konkurenti, un vīrietis noteikti sevi sasaistīs vismaz ar vienu to tām. Noskatoties izrādi, viņi labāk izpratīs sievietes būtību.

Uz izrādi devos kopā ar savu draudzeni, un pirmais, ko viņa teica, izejot no teātra, — ak mans die’s, kā tas var būt, ka viss sakārtojas, kad vīrieši ir prom! Man sāk palikt bail! Šī noteikti ir no tām lugām, kas liek domāt vēl daudzas dienas pēc noskatīšanās, un joprojām savā ikdienā laiku pa laikam par to aizdomājos.

Izrādē ir laba mūzika, kas pirmajā daļā ir pavadījums “dzīvajā” ar čellu. Tā palīdzēja atspoguļot emocijas, pastiprināja līdzpārdzīvojumu.