Dokumentālā filma “Padoties aizliegts” ir Rīgas Kinostudijas jaunākais projekts. Rīgā filma tika izrādīta mēnesi un guva ļoti plašu skatītāju atsaucību. Šobrīd filma apceļo Latvijas reģionus. No oktobra vidus līdz pat Ziemassvētkiem tā viesosies kinoteātros un kultūras namos visā Latvijā. 9. novembrī plkst. 19.00 filma tiks rādīta Aizkraukles pilsētas kultūras namā.
“Padoties aizliegts” ir dramatisks stāsts vairāk nekā 20 gadu garumā par tēvu Aivaru Ritenieku, kurš apņēmies izaudzināt dēlus – olimpiešus. Viņam jāizcīna daudz cīņu – ar sporta korupciju, birokrātiju, skauģiem un nelabvēļiem, pagātnes rēgiem un pašam ar sevi. Taču filma nav tikai par sportu, tā stāsta par vispārējo situāciju valstī – ierēdņi ir kurli un nedzird, jaunatne ir nesportiska, bet lauki knapi velk dzīvību…
Filmas radošā komanda ir izsludinājusi konkursu – ikviens pēc filmas noskatīšanās ir aicināts dalīties savās atziņās un pārdomās, sūtot tās rakstiskā veidā uz e-pasta adresi [email protected]. Darbi tiks publicēti filmas mājas lapā www.padotiesaizliegts.lv, bet piecu interesantāko stāstu autori no Rīgas Kinostudijas saņems īpašu balvu.
Speciāli “Staburagam” interviju sniedz filmas producente un scenāriste Elvita Ruka.
Atklāj realitāti
— Filmas pamatā ir stāsts par vienkāršu ģimeni no Ragaciema, kura par spīti dažādiem sporta “elites” un birokrātijas liktiem šķēršļiem cīnās par saviem sapņiem. Kā radās iecere uzņemt filmu par šādu tēmu?
— Filmas varoņus es satiku nejauši. Kad Rīgas kinostudijā piedāvāja veidot dokumentālo filmu par kādu aktuālu tēmu, biju pārliecināta — Ritenieku stāsts ir īstais. Tas ir dzīvs, pretrunīgs, dramatisks un vienlaikus traģikomisks — īsta dāvana filmas veidotājiem un skatītājiem.
— Kas iedvesmoja, motivēja?
— Iedvesmoja varoņu uzticēšanās. Mēs sekojām līdzi aktuālajiem notikumiem un gaidījām: būs laimīgas beigas — starts olimpiskajās spēlēs — vai nebūs. Filmai vienlīdz labi ir abi fināli. Amerikāņu kino gan pieprasītu uzvaru… Mēs paliekam pie reālās dzīves un situāciju atklājam godīgi.
Jāpeld citā virzienā
— Kāds ir filmas mērķis, galvenais vēstījums skatītājiem?
— Filmas vēstījums izteikts nosaukumā — “Padoties aizliegts!’’. Par saviem sapņiem, mērķiem un idejām ir jācīnās par spīti šķēršļiem, intrigām un nelabvēļiem. Citādi esam pelēka, paklausīga masa, kas peld pa straumei un nepretojas. Bet kādam ir jāpeld savā virzienā! Citādi uzvaru nebūs.
— Kādas atziņas, piedaloties filmas veidošanā, guvāt jūs?
— Mani fascinē šīs ģimenes pašpietiekamība un spēks. Nepamet izjūta, ka viņi izdzīvos, lai vai kas. Tāds vitāls skarbums bez liekiem izpušķojumiem.
— Vai filma ir tāda, kāda bija iecerēta? Īstenotas visas idejas?
— Varbūt gluži sievišķīgi man gribējās vairāk cerības un īstu uzvaru finālā. Bet stāsts par vīrieti, kurš audzina vīriešus, ir izstāstīts. Tēva dēlu attiecības un cīņas motīvs dominē.
Esam tur, kur pelnījuši būt
— Kuras filmas veidošana jums ir sagādājusi lielāko gandarījumu?
— Filmējot un montējot visas ir mīļas un svarīgas. Es uzreiz “pārslēdzos’’ uz nākamo filmu, lai nedzīvotu pagātnē. Bet būtiskākās noteikti ir “Sekotāji’’ (par Saules pilsētu Sibīrijā, režisors Andis Mizišs), “Tārps’’ (dramatiska mikropasaule kādas ģimenes dzīvē, režisors Andis Mizišs), ceļojumu filmas kopā ar Aiju Bley (Krievijas Ziemeļi, Čečenija u. c.). “Padoties aizliegts!’’, protams, ir filma, kurai likti vislielākie šķēršļi.
— Kāda ir situācija Latvijas kino “lauciņā”?
— Esam tur, kur pelnījuši būt — strupceļā. Katastrofāli ir sajaukts autorkino ar valsts pasūtījumu, tāpēc īsti nav ne viena, ne otra. Ar izņēmumiem, protams. Taču būtiskākais — saikne ar skatītājiem — karājas ļoti vārā diedziņā. Tā arī nevaru pateikt, kā trūkst vairāk — spilgtu talantu, naudas vai kārtības. Bet uzlabojumi jāsāk ar pēdējo.
