Novembra sākumā, kad latviešu grāmatniecības piecsimtgade tiek atzīmēta īpaši aktīvi, viens no svinīgajiem notikumiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) bija veltīts kādam īpašam tulkojumam. 3. novembrī Ungārijas Republikas vēstniecība Latvijā bibliotēkā organizēja ungāru lingvista, tulkotāja, somugru valodu pētnieka profesora Jānoša Pustai lekciju un iepazīstināja ar Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” pirmo tulkojumu ungāru valodā. Prezentāciju atklāja LNB direktore Dagnija Baltiņa un Ungārijas Republikas vēstnieks Latvijā Ģerģs Urkuti.
LĀSMA GAITNIECE
Darbs, kuru varēja izbaudīt
Eposa “Lāčplēsis” tulkotājs ungāru valodā ir profesors Jānošs Pustai. Viņš šim apjomīgajam darbam veltījis vairākus gadus, jo paralēli strādājis arī pie citiem pētījumiem vai saviem daiļliteratūras darbiem, no kuriem visvairāk iecienījis dzeju. Profesors ir somugru valodnieks, tāpēc ļoti daudz sava laika veltījis gan somu eposa “Kalevala”, gan igauņu eposa “Kalevipoegs” iepazīšanai un izpētei. “Sāku domāt, ka ir iespējams runāt par eposu ķēdi. Proti, Frīdriha Reinholda Kreicvalda “Kalevipoegs” ir radies Eliasa Lenrūta “Kalevalas” ietekmē, turklāt “Kalevipoegs” ietekmējis arī Andreju Pumpuru, latviešu eposa “Lāčplēsis” autoru,” profesors skaidroja savā priekšlasījumā. “Tā kā latviešu valodu pārvaldu vienīgi teorētiskā līmenī, pirms darba pie eposa tulkojuma es strādāju pie vārdnīcas; vispirms tapa neapstrādāts tulkojums, kam darba trešajā fāzē sekoja mākslinieciskais tulkojums. Darbs nebija vienkāršs, taču es to ļoti izbaudīju.”
Precizējams, ka eposs “Lāčplēsis” ungāru valodā tika iztulkots pirms vairākiem gadiem, taču par godu šim notikumam iecerētās svinības Latvijā uz ilgu laiku izjauca Covid-19 pandēmija. Labā ziņa ir tā, ka eposa “Lāčplēsis” tulkojums ungāru valodā prezentāciju piedzīvoja nedēļu pirms Lāčplēša dienas.
Iniciē latviešu valodas docēšanu Ungārijā
Profesors J. Pustai Latviju apmeklējis vairākkārt, taču pirmā reize atmiņā palikusi visspilgtāk. “Pirmo reizi Latvijā un Igaunijā ciemojos 1990. gada janvārī, biju kādas delegācijas sastāvā. Tolaik strādāju Pēčas universitātē, vadīju Somugru valodu katedru. Pēča ir sena pilsēta Dienvidungārijā, netālu no robežas ar Horvātiju,” lekcijā atmiņās kavējās J. Pustai. “Vizītes mērķis bija nodibināt sakarus ar igauņu un latviešu kolēģiem. Pastaigājoties pa Vecrīgas ieliņām, ievēroju, ka jau notiek vērienīgi restaurācijas darbi — strādā poļu meistari. Jau tolaik labi biju iepazinis Padomju Savienības teritorijas Krievijas Federācijā, kā arī zināju, ka Baltija ir vairāk eiropeiska, taču Latvija man bija liels pārsteigums. Kādā vakarā universitātes kolēģi mūs uzaicināja uz Rīgas Domu, uz Johana Sebastiāna Baha ērģeļmūzikas koncertu. Šī muzikālā piedzīvojuma un arī visa redzētā iespaidā man radās ideja vai, precīzāk sakot, zibsnis, ka Eiropas kultūras austrumu galējā robeža atrodas tur, kur aizstiepjas Romas katoļu un protestantisma robeža.”
1991. gadā J. Pustai tika ievēlēts par pedagoģijas augstskolas rektoru savā dzimtajā pilsētā Sombathejā, kas atrodas Ungārijas rietumos, netālu no robežas ar Austriju. “Sombathejas augstskolā izveidoju Urā-
liešu valodu katedru, kas pēc būtības tā pati Somugru valodu katedra vien ir. Jau pēc gada katedrā strādāja igauņu, mariešu un latviešu valodas lektori. Viņiem tā valoda, kuru katrs no šiem mācībspēkiem docēja, bija dzimtā. Vēlāk pievienojās arī somu valodas lektors.”
Latviešu valoda gan nav somugru valoda, taču profesoram šķita svarīgi to iekļaut vienā no Sombathejas augstskolas piedāvātajām studiju programmām. Tolaik viņš izstrādāja savu Viduseiropas programmu. “Pa sava kabineta logu katedrā varēju redzēt ieeju senajā Ruinengartenā, kur ir divus tūkstošus gadu senas drupas un viens no Dzintara ceļa posmiem. Zinot, ka Dzintara ceļš savulaik veda līdz Baltijai, tas nostiprināja manu domu par Viduseiropas programmas lietderību.”
Iztulko Zentas Mauriņas esejas
Vadot Urāliešu valodu katedru, profesoram radās ideja izveidot grāmatu sēriju “Folia Baltica”, kurā iznāca ar latviešu valodu un Latvijas kultūru saistītas grāmatas, kā arī sēriju “hEUréka”. Tajā tika publicēti izdevumi, kas arī bija saistīti ar Latviju un latviešiem. Trešā profesora J. Pustai izveidotā grāmatu sērija bija “Minoritates Mundi — Literatura”, kurā iznāca antoloģijas. Piemēram, par godu Latvijas valsts proklamēšanas 90. gadadienai šajā sērijā tika izdots latviešu dzejnieka Modra Zihmaņa bilingvāls lirikas krājums latviešu un paralēli ungāru valodā “Vēstules Margrietiņai// Levelek Margarétához”.
Savukārt grāmatu sērijā “Folia Baltica” 2009. gadā iznāca Zentas Mauriņas bilingvālais eseju krājums latviešu un ungāru valodā “Zenta Maurina élete és esszéi// Zenta Mauriņa — viņas dzīve un esejas”. “Kad strādājām pie šī tulkojuma, sarakstījāmies ar esejistes ilggadējo sekretāri Irēni Mellis, kura dzīvoja Zviedrijā,” atcerējās profesors. Nosauktā grāmata bija pirmais mēģinājums ungāru lasītāju iepazīstināt ar Zentas Mauriņas literāro daiļradi.
Uzziņa
2016. gadā Valsts valodas aģentūra (tolaik — Latviešu valodas aģentūra) profesoram Jānošam Pustai par ilggadēju ieguldījumu latviešu valodas un literatūras popularizēšanā Ungārijā piešķīra apbalvojumu “Novada valodnieks”.
Fakts
Eposs “Lāčplēsis” tulkots vairāk nekā 10 valodās: krievu, lietuviešu, igauņu, čehu, somu, angļu, vācu, dāņu, poļu, spāņu un tagad arī ungāru.
