Baznīcas Neretā jubileju svin ar ērgeļmūzikas festivālu

Visu augustu un arī septembrī, atzīmējot Neretas luterāņu dievnama 430 gadu jubileju un ērgeļu 130. jubileju, baznīcā notiks ērģeļmūzikas festivāla koncerti, kuros varēs baudīt atjaunoto ērģeļu skanējumu dažādu mākslinieku sniegumā.

Neretas luterāņu baznīcas draudzes priekšniece Inga Jermuša pastāstīja, ka rekonstruētās dievnama ērģeles nedēļā pirms festivāla tiek beigtas skaņot un pirmais ērgeļmūzikas festivāla koncerts būs jau 5. augustā pulksten 18, kurā ērģeles spēlēs Agnese Abramāne, čellu — Irina Viļegžaņina. Koncerti plānoti katru sestdienu līdz pat 9. septembrim. Nākamais koncerts, kuru papildinās stāstījums par Neretas dievnama mākslinieciskajām vērtībām, būs 11. augustā pulksten 19. Ērģeles spēlēs Dāvis Beitlers, dziedās soprāns Viktorija Pakalniece.

Plašāki svētku pasākumi notiks 12. augustā, kad paredzēts svetbrīdis Mācītāju kalniņā Ķesteru kapsētā, svētku dievkalpojums, sadraudzība baznīcas darzā, macītāju atmiņu stāsti par kalpošanas laiku. Arī šajā dienā ērģeļmūzikas cienītāji aicināti uz koncertu pulksten 18, kad muzicēs Kristīne Adamaite.

19. augustā pulksten 18 muzicēs Sandra Baldiņa, kokli spēlēs Ruta Zālīte. 26. augustā varēs baudīt ērģelnieces Alises Sīmanes un čellista Ērika Skujiņa muzikālos priekšnesumus. Pēdējais festivāla koncerts izskanēs 9. septembrī.

Inga Jermuša piebilst, ka dievnams gaida apmeklētājus ne tikai svētkos, bet arī ikdienā. Darbdienās to iespējams apskatīt, iepriekš vienojoties par apmeklējuma laiku, taču brīvdienās tā atvērta cilvēkiem.

Apmeklējot baznīcu augustā, dievnama tornī iespēja apskatīt arī mākslinieka Viļņa Heinrihsona gleznu izstādi “Pakāpieni”. Tajā eksponētie darbi tapuši laika posmā no 2008. līdz 2021. gadam. Tos vieno kristīgā tematika — gandrīz katrā darbā atrodama saistība ar kādu Vecās vai Jaunās derības sižetu. Izstādes nosaukums tiklab vedina domāt par kāpšanu tornī, kā arī par pieaugšanu ticībā, gadiem ritot. Gandrīz visas gleznas gleznotas uz koka dēlīšiem: gan vecu celtņu apšuvuma fragmentiem, gan saplākšņa gabaliem.

Izstāde par Neretas luterāņu baznīcu saistībā ar jubileju tiek gatavota arī Neretas novadpētniecības muzejā. Tā vadītāja Marika Sūruma aicina neretiešus ieskatīties savos ģimenes albumos un, ja tajos ir kādas fotogrāfijas ar seno dievnamu vai draudzi, iedot uz laiku tās muzejam, lai ieskenētu un izmantotu informācijas sagatavošanai par baznīcu un draudzi. 

No baznīcas vēstures

Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām mūra baznīcām Sēlijā. Tās būvniecība aizsākusies 1584. gadā un turpinājās līdz 1593. gadam, kad tā arī iesvētīta. Baznīca tika uzbūvēta, pateicoties fon Efernu dzimtai, jo bijušais Livonijas ordeņa komturs Vilhelms fon Eferns iepriekš nodegušās koka baznīcas vietā nolēma būvēt jaunu, norīkojot strādniekus mūra dievnama būvei. Baznīca ir samērā maz cietusi karos. 1812. gada kara laikā franču karaspēks baznīcā bija ierīkojis miltu noliktavu. Baznīca tika atjaunota 1817.—1818. gadā. Visvairāk tā cieta Latvijas Brīvības cīņu laikā, kad Stučkas valdības laikā tur bija ieslodzīti ķīlnieki, vēlāk ierīkota slimnīca, sadedzināti soli, izpostīts altāris, kancele un izdemolētas kapenes. Baznīca celta baroka un vēlīnās gotikas stilā. Tai ir 38,6 metrus augsts tornis ar vēja rādītāju — gaili, interjera apdarē jūtama manierisma stila ietekme. Vasaras periodā apmeklētāji tornī var arī uzkāpt. Griestu lukturis veidots 1647. gadā. Vitrāžas tapušas M. Beijermana firmā. Izcils agrīnā ziemeļu manierisma mākslas darbs ir Georga for Eferna piemiņai veltītā kapu plāksne. Šajā dievnamā krustīts un laulāts Jānis Jaunsudrabiņš. Kopš 1998. gada 29. oktobra Neretas baznīca iekļauta Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu sarakstā.