Balts ar traipiem sarkaniem

Te vajadzēja būt patriotiskā noskaņā rakstītām rindām. Maija 4. datums taču ir diena, kad Latvija visai pasaulei pateica — mēs arī esam, gribam būt brīvi, neturpināt eksistēt komunistu jūgā! Pateicām, pagāja 33 gadi, un atskārtām, ka esam kļuvuši egoistiski, patmīlīgi, slinki, kūtri, nespējīgi uzņemties atbildību. Nespējīgi domāt ārpus noteikumu rāmjiem. Skarbi vārdi, kuru iemesls ir tas pats jau vairākkārt, arī “Staburagā”, pārcilātais notikums Jēkabpilī — sievietes slepkavība. Neiziet no prāta kāds ieraksts “Twitter” vietnē: “Šogad 4. maijā nav mums daudz ko svinēt. Varam tikai visi kārtīgi padomāt, kā tas nākas, ka valsts atjaunošanas 33. gadā ar cirvi ģimenes priekšā nogalina sievieti, kura bija vērsusies visās iespējamajās vietās. Gandrīz visiem bija vienalga.”

Bez šī gadījuma ir vēl citi — būvnieku un pasažieru pārvadātāju karteļi ar slepenu vienošanos par konkursu rezultātiem. Arī Latvijas megaprojekts “Rail Baltica” balansē uz robežas kļūt par kārtējo “zelta” būvi, un kurā vēl daudz neskaidru jautājumu, piemēram, par īpašumu atsavināšanu. Mums iet smagi, un nav sajūtas, ka tuvāko desmit gadu laikā kļūs vieglāk. Pirms septiņiem gadiem toreizējā kultūras ministre Dace Melbārde 4. maijā aizsāka jaunu tradīciju — Baltā galdauta svētkus. Balts, nevainīgs, kā tīra lapa, uz kuras sākt rakstīt savu jauno nodaļu Latvijas vēsturē. Laiks iet, bet baltās lapas klāj pārsvarā noziedzīgi melni un asinssarkani pleķi. Joprojām savā attīstībā žonglējam starp Briseli, Maskavu un paši sevi. Vien varam priecāties par to, ka beidzot daudzmaz izslējāmies un nojaucām okupekli Rīgā, piespiedām krievus mācīties latviešu valodu. Diemžēl tie ir tikai lozungi, kuri strādā īsu brīdi. Vēl nesen Saeimas vairākums kārtējo reizi novērsās no daļas valsts iedzīvotāju, nobalsojot “pret” vēl vienu sāpju punktu — Stambulas konvenciju. Ar to skaidri rādot nostāju vardarbības mazināšanas un iekļaujošas sabiedrības veidošanas virzienā. Kaimiņi igauņi plāno nākamajā gadā atļaut viendzimuma laulības, bet Latvijā vēl daudzi dzīvo bailēs par izmiršanu, kas notiks tikai tāpēc, ka sieviete apprecēs sievieti. Droši vien visas sievietes Latvijā pēkšņi pārtaps par lesbietēm. Nesen Aizkrauklē jauniešu vidū veicu mazu aptauju — vai aizsargāsiet savu zemi, kad pienāks x stunda? Divas trešdaļas atbildējušo pat nedomā to darīt…