Balsu pavēlnieks. Saruna ar Aizkraukles novada Goda pilsoni Eduardu Grāvīti

Valsts svētkos par izcilu radošo darbu un nozīmīgu ieguldījumu Aizkraukles novada kultūras dzīvē, kormūzikas tradīciju saglabāšanā un attīstīšanā Aizkraukles novada dome Goda pilsoņa nosaukumu piešķīra koru “Aizkraukle” un “De Cantare” diriģentam, Aizkraukles apriņķa koru virsdiriģentam Eduardam Grāvītim. “Vikipēdijā” var uzzināt, ka Eduards Grāvītis ir arī Dziesmu svētku virsdiriģents, strādājis ar ievērojamiem Latvijas koriem un guvis panākumus dažādos starptautiskos konkursos un festivālos. Kā sācies un turpinās viņa ceļš mūzikā, ko viņa dzīvē nozīmē koris, par sajūtām, saņemot novada augstāko apbalvojumu, saruna ar diriģentu.

— Kā jūtaties pēc Aizkraukles novada Goda pilsoņa nosaukuma saņemšanas?

— Sajūtas ir tādas, ka neba apbalvojuma dēļ tu strādā. Līdz gadiem 25 tas kaut ko nozīmē, tu redzi visam vērtību, jūties ļoti pagodināts, tas tev nāk kā bonusā. Esi vēl jauns, esi strādājis un ievērots. Man šīs sajūtas arī tādas ir. Paskatoties, kad kolēģi saņem kādus ordeņus vai goda rakstus, tie nav salīdzināmi ar bērna mīlestību, ar radinieku attieksmi. Vislielākais pārsteigums bija, kad mani apsveica mans skolnieks Reinis (Reinholds Sprukulis — aut.). Domāju, atnāks daži koristi, iedos oficiālo puķi, bet cilvēki nāk, nāk un nāk