Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Atbrīvosim pļavas no zeltslotiņām! Noder vecais skapis un “kritušās” hortenzijas

IENESUMS VIDEI UN ACU PRIEKAM. Jaunjelgaviešu radītā instalācija, kurā izmantotas invazīvās zeltslotiņas. Gintas Grincēvičas foto

Jaunjelgavas vecpilsētas parkā pilsētniekus un viesus priecēja koša instalācija — skapis un saules dekors. Objekts radīts, iedvesmojoties no Latvijas Dabas fonda rīkotā konkursa “Ar pušķi par pļavu!”, kas aicina atbrīvot Latvijas pļavas no invazīvajām zeltslotiņām, radot no tām skaistumu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Akcijas laikā cilvēki aicināti saplūkt zeltslotiņas, izveidot kompozīciju un dalīties ar fotogrāfiju Latvijas Dabas fonda “Facebook” lapas komentārā vai ierakstā atzīmējot Latvijas Dabas fondu. Radošāko kompozīciju autori vēlāk saņems balvas — dabisko pļavu puķu plakātus, kartītes un klades.

Jaunjelgavas kultūras centra direktore Sandra Smona kopā ar Jaunjelgavas tūrisma informācijas punkta speciālisti Lindu Onužāni un citiem kolēģiem, tostarp vasaras nodarbinātības jauniešiem, aicinājumam piegāja īpaši radoši — izveidojot veselu instalāciju. Tās radīšanai S. Smona atjaunoja un nobeicēja savu senatnīgo skapi. Koka rāmī L. Onužāne radīja saules simbolu, tam izmantoja ne tikai zeltslotiņas, bet arī “kritušās” vecpilsētas parka hortenzijas.

“Par iniciatīvu uzzināju sociālajos tīklos. Tā ir ļoti laba akcija, kas neko daudz neprasa — ieiet pļavā un saplūkt zeltslotiņas. Tas kaut vai nedaudz, bet samazinās šo augu izplatību. Pirms dažiem gadiem zeltslotiņu tik daudz nebija, bet tagad, veroties apkārt — pļavas ar tām ir pilnas! Sērga tā ir lauksaimniekiem, zemes īpašniekiem, citiem šķiet skaists augs. Nenoliedzami, zeltslotiņas ir labi dekoratīvie augi, izskatās koši un saulaini, nezaudē kvalitāti arī izkalstot. Kopīgiem spēkiem mums izdevās mazliet attīrīt pļavu un radīt skaistumu pilsētas centrā. Ļoti daudz vietējo cilvēku nāca, un garāmgājēji piestāja nobildēties pie mūsu instalācijas, pie viena iepazinās ar informāciju, ko bijām izlikuši skapī par pašu iniciatīvu,” pastāstīja S. Smona.

Latvijas Dabas fonds atgādina — lielā sēklu ražība, spēcīgā sakņu sistēma un blīvā augšana ļauj zeltslotiņai patērēt vairāk barības vielu nekā blakus sugām un tās izkonkurēt. Ja tās ieviešas jaunā vietā, tad ātri sāk dominēt. Zeltslotiņas klātbūtnē samazinās bioloģiskā daudzveidība, piemēram, ja tā nokļūst dabiskajā pļavā, tad vietējie pļavu augi iet mazumā, tā arī maina augsnes sastāvu. Latvijas Dabas fonda rīkotais konkurss notiek līdz 28. augustam. Ikviens vēl par paspēt izdarīt labu darbu — izglābt pļavu saplūcot zeltslotiņu pušķi, dalīties kompozīcijā un laimēt kādu no balvām. 

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.