Iveta Skaba
Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā atklāta tēlotājas mākslas izstāde “Veltījums Ukrainai”, kas savu ceļu te iesāka dienā, kad apritēja trīs gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Prieku aizēno karš
Izstādes atklāšanā pulcējās Aizkraukles novada domes pārstāvji, mākslinieki, kuru darbi apskatāmi “Kalna Ziedu” izstāžu zālē, un citi interesenti.
Šīs izstādes atklāšana nebija tāda kā iepriekšējās, kad muzeja direktore Dzintra Cepure to iesāk ar vārdiem, ka ir liels prieks, jo muzeja telpās kādu laiku mājos kāda izstāde. Prieku aizēno ceturtais kara gads Ukrainā. “Ar šo izstādi mēs vēlamies apliecināt savu kopābūšanu un domāšanu par to. Jebkurš cilvēks, kas ienāks pie mums, redzēs augstas klases mākslas darbus. Tie ir ļoti emocionāli un uzrunā. Visiem spēkiem jāmēģina cerēt, ka Ukrainā būs miers un tas būs taisnīgs miers,” sacīja Dzintra Cepure.
“Mākslas valoda, ko mēs redzam šodien līdz ar viesmākslinieku darbiem, ļaus arī mums iekšēji harmonizēties un gūt kaut kādu stabilitāti šajā pretī stāvēšanā laikā, kad viss ir sajaukts,” izstādes atklāšanā klātesošos uzrunāja Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Viņš atminējās laiku pirms trim gadiem, kad pilsētas centrālajā laukumā norisinājās atbalsta mītiņš Ukrainai: “Mēs skaidri zinājām, kurš ir agresors un kurš upuris. Šobrīd tiek pagriezts otrādi: upuris tiek sajaukts ar uzbrucēju, diktators tiek sajaukts ar cietušās valsts demokrātiski ievēlētu vadītāju, un otrādi. Tāpēc mums ir jābūt stipriem un ar lielu cerību, ka māksla, mākslas tēli kaut kādā veidā mums palīdzēs.” Par šo izstādi informēti arī Aizkraukles draugu pilsētās Ukrainā.
Tā ir dzīva izstāde!
Izstādi organizē Rīgas Latviešu biedrība. Mākslinieki, kuru darbi izstādīti “Kalna Ziedos”, ir Rīgas Latviešu biedrības biedri. Tā ir vecākā latviešu organizācija Latvijā. “Skaisti, ka mūsu pulkā ir arī ukraiņu mākslinieki, ar kuriem mēs sadarbojamies. Mēs no sirds, cik varam, katrs atbalstām. Lai draudzība mūs vieno, lai māksla mūs vieno! Lai dzīvo Ukraina, lai dzīvo Latvija!” sacīja Rīgas Latviešu biedrības vadītājs Guntis Gailītis.
Veltījuma izstādes kuratores ir mākslinieces Gunta Brakovska un Laine Kainaize. Šī jau ir devītā Ukrainas atbalstam rīkotā izstāde, kas notikusi Latvijā. Pirmā izstāde norisinājās 2022. gada rudenī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, kuras direktorei Ventai Kocerei radās ideja par šādu izstādi. Pēc tam tā aizceļoja uz Jēkabpils vēstures muzeju, Limbažu kultūras namu un citām vietām. Katrā izstādē darbi ir mainījušies. “Tā ir dzīva izstāde, runājoša izstāde,” teic Gunta Brakovska. “Esam laimīgi, ka devītā izstāde ir ārkārtīgi skaistā muzejā. Jūs varat lepoties. Tas ir Dieva svētības, latviskas zemes enerģijas pilns muzejs!” Šajā tēlotājas mākslas izstādē apskatāmas latviešu un ukraiņu mākslinieku gleznas, grafikas, tēlniecības darbi. Skarbo ikdienu, ko piedzīvo ukraiņu tauta, atbalstu, līdzcietību, ticību uzvarai savos darbos pauž 14 latviešu un trīs ukraiņu mākslinieki.
Vajadzīgi eņģeļi, kas palīdz
Gleznotāja Kaspara Bērziņa darbā attēlotas saulespuķes, ko bija redzējis kādā vietā Rīgā. Pagājušajā gadā saulespuķes bija jocīgas. Tās bija salauztas, izspārdītas. Mākslinieks jau bija pagājis garām, tad atgriezās un nofotografēja. Pēc tam to iedzīvināja gleznā.
Ieva Muzikante, kā izteicās Gunta Brakovska, ir izcila portretiste. “Šajā dienā mēs domas raidām Ukrainai, lūdzam par Ukrainas uzvaru,” teic māksliniece. Izstādes darbiem saistība ar Dievu, un Ukrainai vairāk kā nekad vajadzīgi eņģeļi, kas palīdz. Tas attēlots darbos. Savukārt Ievas vīrs Tālivaldis Muzikants, Baldones Mākslas skolas direktors, tēlnieks, gleznotājs, izstādē piedalās ar diviem darbiem. Vienā darbā attēlots bērniņš, kas guļ stiklos. Darbs tapa kara sākumā, kad atklājās Bučas, Irpiņas traģiskie notikumi. Kādā izstādē māksliniekam pateica, ka tas ir visskumjākais no visiem darbiem. Kā cerību plenērā Ķeipenē viņš uzgleznoja saulespuķes.
Sekas vēl ilgi izjutīs
“Kalna Ziedos” ar latviešu māksliniekiem kopā bija arī divas ukraiņu mākslinieces. Marija Zenkova attālināti strādā Kijivas Valsts dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina akadēmijā, kopš kara sākuma dzīvo Latvijā un strādā Latvijas Universitātē. Marija saņēmusi daudzus starptautiskos apbalvojumus un prezidenta Zelenska prēmiju. Viņa pateicās, ka kara gadadienā ir sarīkota izstāde viņas valsts atbalstam: “Mums ir nozīmīgs Latvijas atbalsts, tas, ka jūs esat ar mums. Šajā izstādē ir divi mani darbi, un tie ir simboliski,” stāsta Marija. “Viena darba nosaukums ir “Не чіпай”, kas nozīmē “neaiztiec”. Darba fonā ir Ukrainas ainava, un tam ir divi vēstījumi. Viens — neaiztiec Ukrainu. Otrs vēstījums ir par mazajām plastikāta mīnām, kuras ar metālu meklētāju nevar atrast. Tādas krievu armija izsvaidījusi pa Ukrainu. Bērni šīs mīnas bieži notur par spēļmantiņām. Tām sprāgstot, var palikt bez rokām vai kājām. Šīs sekas mēs vēl ilgi vāksim.” Otrs Marijas darbs izstādē ir ar nosaukumu “Dzīve” un veltīts kādam ukraiņu māksliniekam.
Aizkrauklē aplūkojamas arī Marijas mammas Svitlanas Kislovas, gleznotājas, mākslas vēsturnieces, gleznas. Vienā redzama Ukrainas ainava — Poltavas ceļš. Otrā gleznā attēlots Mērsrags. Šo varētu pielīdzināt tam dvēseles stāvoklim, kāds tagad ir daudziem ukraiņiem, ko varētu pielīdzināt anabiozei — tu te dzīvo, bet tomēr nedzīvo. Un tā jau trīs gadus.
Gleznās emocijas un sāpes
Pirmo reizi Aizkrauklē bija Ilgnese Avotiņa, tāpat arī viņas darbi. Mūsu pusē svešs nav tēlnieka Ģirta Burvja vārds. Viņa darbs ir vairoga formā un tapis kara pirmajās dienās. Tajā attēloti notikumi, kas tad norisinājās — cīņa par Čūsku salu.
Gunta Brakovska 2022. gada vasarā uzgleznoja gleznu “Ar uzvaras karogu” — ja kaut ko ļoti vēlas, tas arī notiek. Viņas emocijas un sāpes attēlotas arī otrā gleznā “Zvans no Kijivas”.
Muzejā izstādīti arī Jāņa Streiča, Jura Ģērmaņa, Vijas Ilzes Dzintares, Elīzas Danes, Jāņa Strupuļa, Laines Kainaizes, Emīla Kristiāna Muzikanta, Ilgvara Zalāna un Andrija Kislova darbi.
Izstāde “Veltījums Ukrainai” Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja izstāžu namā būs apskatāma līdz 23. martam.
Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma