Arī Pļaviņu vidusskolu pārveido par pamatskolu. Jaunajā mācību gadā 10. klasi neveidos

Ar 12 balsīm par, diviem deputātiem atturoties un vienam balsojot pret, pagājušajā nedēļā notikušajā Aizkraukles novada domes ārkārtas sēdē nolemts reorganizēt arī Pļaviņu vidusskolu. Jaunajā mācību gadā 10. klasi tajā neveidos un pēc pāris gadiem tā kļūs par pamatskolu.

Viedokļi krasi atšķiras

Šogad šī ir jau ceturtā skola, par kuras likteni lēmuši Aizkraukles novada domes deputāti. Pavasarī pieņemts lēmums par Pērses sākumskolas slēgšanu, atstājot vien pirmsskolas grupu. Maija domes sēdē pieņemts lēmums par Neretas un Jaunjelgavas vidusskolas reorganizāciju un tika sāktas diskusijas par Pļaviņu vidusskolas turpmāko pastāvēšanu. Ja pirms domes lēmuma par Jaunjelgavas un Neretas vidusskolas reorganizāciju pozitīvu lēmumu pieņēma arī skolas padome, kuras sastāvā ir gan skolas, gan bērnu vecāku pārstāvji, tad jautājumā par Pļaviņu vidusskolu viedokļi ir krasi atšķirīgi. Šeit skolas padome neuzņēmās lemt par tik atbildīgu jautājumu un tika sasaukta skolas vecāku kopsapulce, kurā piedalījās arī Aizkraukles novada domes un Izglītības pārvaldes pārstāvji. Skolas direktore Ilze Luksa, jau aprīlī sākoties diskusijām par novada mazo vidusskolu nākotnes perspektīvām, norādīja, ka pašreizējā situācijā arī Pļaviņu skolas nākotne nav rožaina un varētu lemt par tās reorganizāciju. Tam krasi iebilda un joprojām pretēji noskaņoti ir skolēnu vecāki un arī daļa pilsētas iedzīvotāju, kuriem bērni gan šajā skolā vairs nemācās, bet viņi to uzskata par nozīmīgu iestādi pilsētas dzīvē.

Nākotnes perspektīvas nav rožainas

Domes sēdē, pirms deputāti pieņēma galīgo lēmumu, Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa vēlreiz izstāstīja un parādīja, kādā situācijā šobrīd ir Pļaviņu vidusskola un kādas ir tās perspektīvas. Šī prezentācija drīzāk bija veltīta vairāk nekā 200 domes sēdes tiešraides sekotājiem nekā deputātiem, kuriem, domājams, viss bija skaidrs jau iepriekš.

Neko iepriekš nedzirdētu Izglītības pārvaldes vadītāja nepateica. Tika minēts skolēnu skaits skolā kopumā un vidusskolas klasēs, kas kļūst arvien mazāks. Kopumā skolā skolēnu skaits ir stabils, taču tieši vidusskolas posmā pēdējo septiņu gadu laikā tas samazinājies no 74 skolēniem līdz 40. Devītklasnieku veiktā aptauja liecina, ka turpināt mācības Pļaviņu vidusskolā vēlas 11—12 skolēni, kas nozīmē, ka nākamajā mācību gadā visās trijās vidusskolas klasēs būtu nedaudz vairāk kā 30 skolēnu. Minēta arī demogrāfiskā situācija, kas nav iepriecinoša. Tā liecina, ka esošo divu pirmo klašu vietā jau pavisam drīz skolā varēs nokomplektēt vairs tikai vienu pirmo klasi.

Atsaucas uz vēl neapstiprinātiem normatīviem

Piesaukts arī pedagogu atalgojuma finansēšanas modelis, kas mazo skolu dēļ pašvaldībām var radīt lielus neplānotus izdevumus. “Ja netiks izpildīti kvantitatīvie rādītāji, tad pedagogu atalgojumu pilnā apmērā pašvaldībai būs jānodrošina no saviem līdzekļiem,” sacīja S. Kļaviņa. Lemjot par skolas reorganizāciju, gan netika ņemti vērā šobrīd valstī spēkā esošie Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas nosaka kritērijus vidusskolu pastāvēšanai un kurus Pļaviņu vidusskola izpilda, bet gan valdībā apstiprinātais Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums, kā arī vēl neapstiprinātie grozījumi Izglītības likumā un nepieņemtie jaunie MK noteikumi, kuros ietverti citi kritēriji. Domes un Izglītības pārvaldes pārstāvji, atbildot uz šo iebildi, noradīja — konsultācijās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) gūts apstiprinājums, ka jau visdrīzākajā laikā jaunie noteikumi tikšot pieņemti.

Ja netiks izpildīti kvantitatīvie rādītāji, tad pedagogu atalgojumu pilnā apmērā pašvaldībai būs jānodrošina no saviem līdzekļiem.

SARMĪTE KĻAVIŅA, IZGLĪTĪBAS PĀRVALDES VADĪTĀJA

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Netiek galā ar vidusskolas programmu

Gan Izglītības pārvaldes vadītāja, gan skolas direktore norādīja arī uz to, ka skolēniem ir grūti tikt galā ar padziļināto mācību kursu vidusskolā, īpaši uzsverot matemātiku, sociālās zinības un vēsturi. “Daļa vidusskolēnu, kuri palikuši mācīties, nav apzinājušies, cik tas būs grūti,” piebilda S. Kļaviņa un atklāja, ka trīs audzēkņi nepietiekamā vērtējuma un kavējumu dēļ no 11. un 12. klases ir atskaitīti. Šī iemesla dēļ arvien vairāk 9. klases beidzēju izvēlas koledžas un profesionālās skolas. IZM datu bāze liecina, ka daļa bērnu, kuru dzīvesvieta ir deklarēta Pļaviņās, jau šobrīd vidusskolas posmā mācās citās skolās — lielākoties Jēkabpilī un Rīgā.

17. maijā notika arī tiešsaistes tikšanās ar IZM pārstāvjiem, lai pārrunātu Pļaviņu skolas perspektīvas un no S. Kļaviņas sacītā izriet, ka IZM skatījumā Pļaviņu vidusskola nav ilgtspējīga, toties pamatskola — stiprināma un attīstāma. Lai stiprinātu pamatskolu, plānots pieteikties Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumam reorganizēto izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai. Aizkraukles novads varētu pretendēt 1,8 miljoniem eiro, kuriem gan pašvaldībai jānodrošina līdzfinansējums 21% apmērā. Lai varētu iesniegt pieteikumu, lēmums par skolu reorganizāciju bija jāpieņem līdz 31. maijam. Tāpēc jautājumā par Pļaviņu skolu dienu pirms šī termiņa arī tika sasaukta ārkārtas sēde.

Nepārdomāts un muļķīgs lēmums

Lai paustu savu nostāju skolas reorganizācijas jautājumā, biedrība “Pļaviņu bērniem” nosūtīja vēstuli domes deputātiem, kas tika pārsūtīta arī IZM, kā arī iniciatīvu portālā manabalss.lv sāka vākt parakstus pret Pļaviņu skolas pārveidošanu par pamatskolu. Bija jāsavāc 500 parakstu, lai iniciatīvu iesniegtu domē, taču līdz domes sēdes sākumam bija savākti 465 paraksti.

Vienīgais, kas sēdes debatēs iebilda pret šo lēmumu, bija opozīcijas deputāts Guntis Libeks. Viņš norādīja, ka tas ir nepārdomāts un muļķīgs lēmums un viņam esot žēl, ka deputāti par naudu esot gatavi nobalsot par jebko. Viņš arī apšaubīja to, ka, slēdzot vidusskolas posmu, pamatskolā būs iespēja nodrošināt kvalitatīvāku izglītību nekā tā bijusi līdz šim. “Tas ir pilnīgs absurds, ka no tā bērni būs ieguvēji. Viņi un arī vietējā sabiedrība būs tikai zaudētāji,” teica G. Libeks. Savukārt pļaviņietis Aigars Lukss, kurš neiebilda pret skolas reorganizāciju, interesējās vai pašvaldība nodrošinās kompensācijas bērniem, kuri dosies mācīties uz Jēkabpili un vai apņemas iezīmēt nākamā gada budžetā prasīto līdzfinansējumu.

Atvainojas vecākiem

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pauda, ka novērtē vietējās sabiedrības sāpi un rūpi par savu skolu, kā arī ņem vērā viņu viedokli, taču galīgo lēmumu tas neietekmēja. Rezumējot dzirdēto, novada vadītājs sacīja: “Nedomāju, ka deputāti uz sēdi nākuši šo jautājumu izskatīt vieglu sirdi. Domāju, ka jebkurā gadījumā — pieņemot vai nepieņemot šo lēmumu, iznākums nebūs pozitīvs. Protams, mums ir jārespektē vietējās sabiedrības un vecāku sāpe. Mēs redzam šo reakciju, tāpēc pieņemt lēmumu ir vēl smagāk. Taču šis lēmums balstās racionālos apsvērumos. Es patiešām esmu pamatīgi iedziļinājies šajā jautājumā. Esmu runājis ar skolas vadību, skolotājiem, mācību priekšmetu grupu vadītājiem, vecākiem. Nevaram turpināt dzīvot kaut kādā romantismā, ka vidusskolas ar mazajām klasītēm jāuztur par katru cenu. No vienas puses ir merkantili pamatot lēmumu ar šo lielo naudas summu, bet no otras puses jāapzinās pašreizējā situācija, jābūt racionāliem. Es uzticos skolai, tās redzējumam, vērtējumam, kā šobrīd rīkoties,” sacīja L. Līdums un piebilstot, ka lēmumu pieņem ar smagu sirdi, atvainojās visiem vecākiem, kuru bērniem būtu jāsāk mācīties Pļaviņu vidusskolas 10. klasē. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.