Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis ir aizrautīgs mednieks. Kaut arī mednieka stāžs 14 gadu, viņš sakrājis plašu trofeju kolekciju, ar kuru varētu lepoties ne viens vien pieredzējis mednieks.
Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis ir aizrautīgs mednieks. Kaut arī mednieka stāžs 14 gadu, viņš sakrājis plašu trofeju kolekciju, ar kuru varētu lepoties ne viens vien pieredzējis mednieks.
Medības atpūtai
Aivaram Miezītim ļoti patīk atpūta dabā — medības, sēņošana, makšķerēšana, niršana. Viņš uzskata, ka aktīva atpūta dabā ir lieliska iespēja tikt vaļā no ikdienas pelēcības un stresa.
— Pirms kļuvu par mednieku, nespēju saprast, kas piespiež vīrus ar bisi un mugursomu plecos augu dienu skraidīt pa mežu, — saka Aivars Miezītis. — Bieži vien medniekus “vilku uz zoba”. Reiz mani vīri pierunāja piedalīties medībās kā dzinējam. Kopš tās reizes man ir pavisam cits priekšstats par šo lietu. Nepagāja ilgs laiks, kad iestājos medniekos arī pats. Tagad vīri, par kuriem smējos es, smejas par mani — sak’, tu mūs izzoboji, bet tagad pats ar bisi plecā brīvo laiku pavadi mežā.
Dieviete Diāna labvēlīga
Vīri, kuri mani pierunāja iet medībās, šodien, iespējams, to nožēlo, jo man ļoti bieži smaida veiksme — lai kur nostātos mastā, zvēri kā apburti nāk man pa šāvienam.
Es gan sevi neuzskatu par mednieku, kurš šauj, ja vien ir tāda izdevība. Cenšos medīt tikai tos dzīvniekus, no kuriem būtu pēc iespējas labāka trofeja. Jāizvērtē arī, kad drīkst traucēt dzīvniekus un kad ne. Piemēram, pašlaik mežā ir dziļš sniegs, naktī piesalst, veidojas sērsna, sevišķi grūti klājas stirnām. Patlaban var medīt mežacūkas, taču dzinēji iztraucē arī stirnas, kam ļoti grūti pārvietoties. Dzīvniekiem jāpalīdz — jāpiebaro, jāsargā no plēsējiem, tad arī medību dieviete Diāna būs labvēlīga, un mājās nevajadzēs nākt tukšu somu.
Vēro briežu cīņas
Esmu nomedījis vilku, lūsi, vairākus staltbrieža buļļus. Lūša galvaskauss un staltbrieža ragi 1997. gadā Baltijas valstu medību trofeju izstādē ieguva sudraba medaļu. Ir vairāki ragi, kas apbalvoti ar bronzas medaļām.
Lai arī Miezīša kungam pieder vairākas izcilas trofejas, viņam tomēr vislabāk patīk sloku medības pavasarī. Arī būt mežā briežu buļļu riesta laikā ir saviļņojošs pārdzīvojums.
— Reiz izdevās novērot divu briežu buļļu cīņu par izredzēto, — atceras Miezīša kungs. — Ragi klaudzēdami sitās viens pret otru, sūnas un kritušie zari lidoja pa gaisu. Abi pretinieki — divi jauni briežu buļļi — bija tā aizrāvušies, ka aizmirsa par visu. Tādās reizēs nožēloju, ka man nav videokameras, jo skatīties eksotiskās zemēs filmētos dzīvniekus “National geographic” raidījumos ir viens, bet redzēt līdzīgus skatus tepat Latvijā — pavisam kas cits.
Vēlas rubeņu gaili
No Latvijā iespējamajām medību trofejām Miezīša kungs vēlētos iegūt rubeņu gaili — līdz šim viņa kolekcijā nav neviena medījamā putna.
— Ja gadījies iegūt trofeju, tā jāsagatavo un jānovieto redzamā vietā — zvēram jāatdod gods, — uzskata Aivars Miezītis.
Trofejas viņš apstrādā pats. Pašrocīgi izgatavo arī pamatnes, kur ieguvumu piestiprināt.
Dārgs, bet mīļš vīrietis
Miezīša kunga sieva Žanna atzīst, ka sākumā viņai nepatikusi vīra aizraušanās ar medībām, jo tas ir dārgs vaļasprieks, kas prasa daudz laika.
— Vēlāk gan ar to apradu. Man tiek interesanti stāsti par gandrīz vai neticamiem piedzīvojumiem. Arī citi vīra vaļasprieki ir ļoti dārgi. Viņš man ir dārgs, bet ļoti mīļš vīrietis, — saka Žanna.
