Daugavā ar tīkliem zvejo ne tikai vasarā, bet arī ziemā. Šoziem zveju apgrūtina nevienmērīgā ledussega, arī lomi ir nelieli.
Daugavā ar tīkliem zvejo ne tikai vasarā, bet arī ziemā. Šoziem zveju apgrūtina nevienmērīgā ledussega, arī lomi ir nelieli.
— Izsniegtas 26 licences zvejai ziemā, — saka Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Madonas sektora vecākā inspektore Ausma Leja. — Taču lomi ir nelieli, un ledus dēļ zvejot var vienīgi dažās vietās Kokneses apkaimē.
Vairāki “Staburaga” aptaujātie zvejnieki, kuri parasti zvejo arī ziemā, stāstīja, ka janvāra vidū, kad intensīvi sāka aizsalt Pļaviņu HES ūdenskrātuve, upē bija ļoti daudz vižņu. Tie sablīvējās, un līdz ar to ledus ir ļoti nelīdzens, pa tā apakšu nav iespējams nostiept tīklu.
Zveja ar tīkliem atļauta līdz 15. aprīlim. No 15. aprīļa līdz 21. jūnijam rūpnieciskā zveja aizliegta, pēc tam varēs zvejot vienīgi ar murdiem. Šis aizliegums būtiski ietekmēs zveju Daugavā, jo vēl padomju gados veiktie izmēģinājumi liecina, ka sekmīga brekšu zveja ar murdiem nav iespējama ūdenskrātuves gultnes īpatnību dēļ. Murdos iepeld vien raudas un asari.
