Šodien Latvijā svin Zvaigznes dienu, kuru sauc arī par Trejkungu dienu.
Grāmatā “Latviešu gadskārtu ieražas” Edīte Olupe apgalvo, ka Zvaigznes diena nepieder pie īsti latviskajām svinamajām dienām. Trejkungu dienas izcelsme saistāma ar kristīgo leģendu par trim Austrumu gudrajiem, kuri tūliņ pēc Jēzus dzimšanas ieradušies sveikt jaunpiedzimušo jūdu ķēniņu. Savukārt Zvaigznes dienas izcelsme saistāma ar arābu apokrifiskā evaņģēlija leģendu par zvaigžņveidīga eņģeļa parādīšanos Persijas debesīs, kas vēstīja, ka ir piedzimis ķēniņu ķēniņš un dievu dievs.
Zvaigznes dienas ieražas un ticējumi ir jaundarinājumi, kas veidojušies, pārņemot un pielāgojot citu hronoloģiski tuvāko svinamo dienu tradīcijas, sapludinot tās ar kristietības elementiem. Katoļu apvidos stingrāk tiek ievērots baznīcas proponētais Trejkungu dienas kanons.
Vakarā pirms Trejkungu dienas uz ēku durvīm ar krītu tiek rakstīts + K + M + B, kas nozīmē svēto ķēniņu vārdus: Kasparu, Melhioru un Baltazaru. Ja šādi uzraksti esot uz durvīm, tad ķēniņi pa tām ienākot un esot labvēlīgi.
Zvaigznes dienā daudz uzmanības velta aizsardzībai pret ļauniem gariem un lietuvēniem. Krustus un lietuvēna krustus velk ne vien uz durvīm, bet arī uz logu slēģiem, stenderēm, uz dažādiem priekšmetiem un pat cits citam uz muguras.
Ar Zvaigznes dienu beidzas precību zīlēšanas laiks. Vēl var pagūt izkausēt vasku un ieliet ūdenī. Ja izveidojas kaut kas kronim līdzīgs, meita var būt droša, ka šogad izies pie vīra.
Lai nosapņotu, kurš būs īstais ņēmējs, meitai jāuzvelk tīrs krekls, pagalvī jāliek dziesmu grāmata, jauni cimdi un vēl drošības pēc trīs kāršu kungi. Tiek uzskatīts, ka sapņi, ko redz no Ziemsvētkiem līdz Zvaigznes dienai, noteikti piepildās.
