◆ 1400 vērtīgu liecību. Kara muzeja krājumu papildina vērtīgs dāvinājums: Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, ievērojamā latviešu virsnieka, grāmatas “Latviešu leģions” autora Artura Silgaiļa arhīvs ar spilgtām liecībām par 20. gadsimta militārajiem konfliktiem. Arhīvs sastāv no vairāk nekā 1400 vēstures liecībām — apbalvojumiem, fotogrāfijām, kartogrāfiskajiem materiāliem un dokumentiem.
◆ Prasmīgie Rīgas monētmeistari. Analizējot Rembates muižas parkā atrastā depozīta monētas, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja numismāti guvuši interesantas liecības par Rīgas brīvpilsētas monētu meistariem, naudas kalšanas tehniku un apgrozību līdz 1572. gadam.
◆ Mākslīgais smaids. Nepraktiskas, smakojošas un neglītas. Pirmās protēzes to valkātājiem ir īstas mokas, jo krīt ārā, neļauj sakošļāt pārtiku un izplata nelabu smaku. Tomēr citas izejas 18. gadsimta Eiropas augstākajā sabiedrībā arī nav. Šajā laikmetā jo īpaši cieņā ir cukurs un saldumi. Zobi bojājas, un kungu un dāmu mutes kļūst aizvien tukšākas. Kādu laiku sašļukušos vaigus virs bezzobu smaganām var stutēt ar drāniņu, taču tas nav risinājums…
◆ Denkerkas varoņi: cīņa līdz pēdējam vīram. Kad Sabiedrotie 1940. gadā evakuē no Ziemeļfrancijas ielenktos 338 000 karavīrus, par panākumiem godina britu kara floti. Taču “Denkerkas brīnums” nebūtu iespējams bez drosmīgiem britu un franču karavīriem, kas ostas pilsētā līdz pēdējam elpas vilcienam cīnās pret Ādolfa Hitlera karamašīnu, līdz pārējie būs izglābti.
◆ Imperators pret paša gribu. 12. gadā pr. Kr. Tiberijam ir viss, par ko var sapņot jauns romietis: lieliska karavadoņa karjera, laimīga laulība un vesels dēls. Viss mainās, kad viņš kļūst par kandidātu Romas pirmā imperatora Augusta mantinieka lomu. ◆
Savu dzīvi viņš beidz kā neprātīgs despots. Romas imperatora mīļākie nāvessodi ir mērdēšana badā, žņaugšana un lidojums no klints.
Livonijas mājsaimniece
Saglabātajos vēstures avotos viduslaiku sievietes ikdienas darbu saraksts ir apbrīnojami garš. Viņa vērpj, auž, šuj un gatavo ēst, rūpējas par bērniem un lopiem un strādā uz lauka. Vajadzības gadījumā sieva arī palīdz vīram viņa darbos. Lai iztēlotos mājas saimnieces dzīves
ritējumu, lieti noderētu viņas rakstīta dienasgrāmata vai vismaz kāds hronista vēstījums
no “notikumu vietas”. Tomēr tāda nav. Livonijas sievietes ikdienu “Ilustrētajai Pasaules
Vēsturei” palīdz iedomāties rekonstrukcijas un eksperimentālās arheoloģijas grupas “Senzeme” pārstāve Santa Jansone.
Gudjiera meistarstiķis
Dabiskais kaučuks 19. gadsimta sākumā ir derīgs tikai atsperīgu bumbu izgatavošanai, bet arī šos darinājumus var lietot tikai zināmos laikapstākļos. Tolaik ražotā gumija vasaras svelmē kūst un nejauki smird, bet ziemas aukstumā saplaisā. Mūsdienu gumijas laikmets sākas pēc ķīmiķa autodidakta Čārlza Gudjēra atklājumiem. Viņš tos paveic, liekot uz spēles savu veselību un ģimenes labklājību.
Ceļojošās ērģeles
18. gadsimta Eiropas ielās parādās skaistas mūzikas “mašīnas” – leijerkastes, bet savu popularitāti tās iekaro pamazām. Gājēji ar aizdomām uzlūko grezno kokgriezumu ratiņus, no kuriem leijerkastnieks vilina liegas melodijas. Nopelnīt ar šo nodarbi, vismaz ceļojošo ērģeļu sākumposmā, var visai maz. Nereti leijerkastnieka visa mantība ir tik vien, kā uz ratiņu roktura pakārts groziņš.
Traģēdija Austrijā : ciemu sagrauj divas lavīnas
1954. gada janvāra pirmajās dienās Alpu kalnos Austrijas rietumos nemitīgi snieg, kas izraisa desmitiem lavīnu te vienā, te otrā vietā. Kādu dienu sniega draudīgais spēks pārsteidz nelielo Blonsas ciemu. Ceļš ir aizsprostots, elektrības vadi un telefona līnijas pārrautas. Sniega ellē dzīvību zaudē 57 cilvēki.
Vēstures aculiecinieks
Ziemassvētku kaujas pirms 100 gadiem: Ziemassvētkos sākoties Krievijas armijas lielajam uzbrukumam Jelgavas virzienā, 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks dodas cīņā pāri Tīreļpurvam. 2. rotas vecākais apakšvirsnieks Rūdolfs Ivanovs stāsta, kā pulks noasiņo vācu ieroču uguns krusā. Strēlnieki spiesti stundām ilgi slapjos mēteļos slēpties aiz sniega valnīšiem un kritušajiem biedriem, līdz tumsas aizsegā var atkāpties, lienot uz vēdera.
