• Restaurēts grezns Maltas ordeņa mundiera fragments. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja restaurācijas nodaļā atjaunota unikāla vēstures liecība: Jozefa Henriha Borha (1764 —1835) Maltas Ordeņa komandora mundiera priekšpuses fragments. Tērps atrasts arheoloģisko izrakumu laikā Preiļu parka kapelā.
• Reāls stāsts: izdzīvo pēc lāča uzbrukuma. 12 “Oskariem” nominētajā filmā “Cilvēks, kurš izdzīvoja” slavenais aktieris Leonardo di Kaprio tēlo kādu kažokādu mednieku, kuru saplosa grizli lācis. Šis stāsts ir patiess. 1823. gada vasaras beigās Luiziānas mežonīgajos apvidos grizli patiesi uzbrūk traperim Hjū Glāsam.
• Parīzes pavedinošās dejas. Slaveno kankānu saista ar “Mulenrūžu”, bet tā patiesās saknes meklējamas citur. Pavedinoši trakulīgā deja piedzimst Parīzes nabadzīgo strādnieku rajonos. Pirmie izklaides ar augstiem kāju vēzieniem izdomā sarīkot vīrieši. Jo sūrāks darbs, jo draiskākas dejas.
• Strēlnieku cīņas Nāves salā.Pirms 100 gadiem smagās kaujās latviešu strēlnieki aizstāv pēdējos “vārtus uz Rīgu” — nostiprinās ierakumu pozīcijās Nāves salā. “Nekur citur visā pārējā krievu frontē nebija tik stipri nocietinātas vietas kā te, un nekur citur nenotika tik drausmīgas pozīciju cīņas,” tā par notikumiem 1916. gadā Nāves salā raksta kara korespondents Arturs Tupiņš.
• Senākais templis pasaulē ir Turcijā. Arheologu atradumi nereti ir tik pārsteidzoši, ka grāmatu autoriem pēc tam jāķeras pie vēstures pārrakstīšanas. Tieši tāds negaidīts atklājums ir Gobekli Tepe templis Turcijā. Izrādās, tas ir 7000 gadu vecāks par slaveno Stounhendžu.
• Britu radiostari pret vācu bumbvedējiem. 1934. gadā pieaug draudi karam ar Vāciju, un briti strādā pie slepena radaru projekta, lai stiprinātu savu aizsardzību. Militāristi lolo cerības par revolucionāru ieroci — nāves staru. Kad tas neizdodas, inženieris Roberts Votsons-Vats piedāvā izmantot radiostarus ienaidnieka bumbvedēju meklēšanai.
• Nežēlīgais gestapo miesnieks. Lionas gestapo priekšnieks Klauss Barbi izceļas ar īpašu zvērību.
• Kolumbijas narkobarona slava un gals. 70. un 80 gados kolumbietis Pablo Eskobara kontrolē lielāko daļu pasaules narkotiku tirgu. ◆
