Selekcionāra Jāņa Rukšāna siltumnīcā Raiskuma pagasta “Jaunrūjās” aug 5,5 tūkstoši augu dažādību, bet viņš pats Covid-19 krīzes laikā pabeidzis rakstīt grāmatu par klejojumiem, jaunu sīpolpuķu sugu atklāšanu un pētnieka azartu.
Agronoma Māra Narvila iekrātās atziņas par paša iekopto “Ēdenes dārzu”.
Dārzā audzis, lai dārzā arī paliek! Vairākas citzemju sugas, kas dārzkopības nolūkā ievestas Latvijā, “izbēgušas” no dārziem un kļuvušas invazīvas. Runa ir par daudzlapu lupīnām, puķu sprigani, vārpaino korinti, adataino dzeloņgurķi, vītollapu miķelīti un ošlapu kļavu. Kur parādās šie svešzemnieki, vietējie augi tiek izspiesti, bet “ienācēji” nav neuzvarami.
Kā pareizi dārzā lietot ķīmiju? Ja infekcija ir neliela, augs pats var tikt galā, bet, ja draud iet bojā raža, cilvēkam jāiejaucas. Ja nelīdz ne tīra ūdens strūkla, ne soda un pat ne bordo šķīdums, pēdējais solis ir visdažādāko nosaukumu un lietošanas veidu sintētiski radīti preparāti: “Bordo”, “Čempions”, “Efektors”, “Ditāns”, “Skors”, “Kandits” un citi.
Dārzs — spēka avots. Neilgi pirms valstī noteiktās ārkārtas situācijas beigām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule savā ‘‘Facebook’’ profilā publicēja dārza bildi ar piebildi: “Ja pietiekami ilgi noguris blenž uz neravētu dobi, var nonākt līdz lēmumam — tas ir tāds koncepts. Nu ir laiks atgūt nokavēto!” Īpašums mantots no tēvu tēviem. Lienes dzimta te mitusi jau pirms Pirmā pasaules kara un ģimenei vienmēr bijis svarīgi pret to izturēties ar lielu cieņu.
Laiks ievākt puķu sēklas. Viengadīgās puķes pavairo tikai ar sēklām, divgadīgās — galvenokārt ar sēklām. Daļai dārzā augošo mīļāko puķu sēklas varat mēģināt ievākt paši. Augusts un septembris ir galvenais sēklu vākšanas laiks. Sēklas jāvāc no veseliem, spēcīgiem, visizskatīgākajiem un priekšstatiem par šķirni atbilstošākajiem augiem. Asteru sēklas dīgtspēju saglabā līdz diviem gadiem, matiolas — no diviem līdz trim gadiem, lauvmutītes — trīs, četri gadus, kliņģerītes — piecus gadus un ilgāk. ◆
