Man katru gadu decembra beigas ir kā iesaukums obligātajā dienestā, kurš sadalīts divās daļās — Ziemassvētki un Jaunais gads. Ziemassvētku galvenais kods: egle un dāvanas. Tā kā esmu par zaļu dabu, jau desmito gadu man mājās ir ķīniešu mākslīgā plastmasas egle. Tāda paspūrusi gan ir, bet es sakaru mantiņas, salieku spīdīgas virtenes un nekas — izskatās labi. Galvenais, ka tā ir ekonomiska. Viendien kaimiņiene žēlojās, ka viņai nav nekādas svētku izjūtas, jo mājās nav egles. Nu kā cilvēks var dzīvot bez egles? Teicu: “Būs tev svētki, būs tev egle”, salocīju savu “ķīnieti”, pasitu padusē un aizgāju pie kaimiņienes svētkus un dzīvi svinēt. Kad beidzām, paņēmu atkal egli padusē un devos mājup. Ar parasto egli gan tā nevarētu. Manam svētku kociņam gan ir viena nelaime — tas mēdz šad tad aizdegties, protams, pēc zaļām skujiņām tad nesmaržo.
Ziemassvētkos saņēmu šīgada topa dāvanu — astoņus dūmu detektorus. Saliku tos guļamistabā uz skapja un drošības pēc arī pie gultas, izmēģinājām, kā darbojas visi reizē — skaņa spalga, pamodinās ne tikai mani, bet arī desmit tuvējo māju kaimiņus. Nu varu mierīgi gulēt. Žurkas gads man būs drošības zīmē.
Izabella
