Divi naktī, bārs slēgts, viss tumšs un kluss… No alas palūr vācu žurka — kaķa nav, aizskrien pie bāra, ielej sev alu, izdzer glāzi un nesas atpakaļ.
Divi naktī, bārs slēgts, viss tumšs un kluss… No alas palūr vācu žurka — kaķa nav, aizskrien pie bāra, ielej sev alu, izdzer glāzi un nesas atpakaļ. Pēc brīža parādās franču žurka, ātri konstatē — kaķa nav, metas pie bāra, ielej konjaciņu, izrauj un rikšiem atpakaļ alā. Meksikāņu žurka tāpat — izdzer mēriņu tekilas un prom. Alas caurumā parādās krievu žurka, paskatās — kaķa nav, pieiet pie bāra, ielej 100 gramu, izdzer, paskatās — kaķa nav, ielej vēl 100 gramu, izdzer, kaķa nav, un tā vēl pāris reižu. Pēc piektā simtnieka apsēžas — kaķa joprojām nav! Noknikšķina pirkstu kauliņus un nikni pukst: “Nu, ja nav, tad nav, lai nemaz necer, es varu pagaidīt!”
