Visā Latvijā veiksmīgi turpinās pērn aizsāktais projekts “Zudusī Latvija”. No mūsu reģiona tajā iesaistījusies tikai Pļaviņu novada bibliotēka.
44 digitalizēti
fotoattēli
Projektu “Zudusī Latvija” koordinē Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki. Tajā iesaistījušās ne tikai bibliotēkas, bet arī muzeji un arhīvi, kas rūpējas par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Saistībā ar projektu apkopo informāciju par vietām, ēkām, būvēm, tiltiem, dabas objektiem, kas dažādu iemeslu dēļ gājuši bojā, izzuduši vai mainījušies. Kolekciju veido fotogrāfijas, atklātnes, zīmējumi, skices, gleznas un citas lietas. No mūsu reģiona šo darbu veic tikai Pļaviņu novada bibliotēkas galvenā bibliotekāre Ineta Grandāne, kura projektā aktīvi iesaistījās jau pērnā gada nogalē un Nacionālajai bibliotēkai sagatavoja 44 digitalizētus fotoattēlus ar aprakstiem. Darba netrūkst arī tagad.
Mainās vietas dvēsele
Grandānes kundze atgādina, ka pēdējos simts gados gan divu pasaules karu, gan saimnieciskās darbības dēļ Latvija ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Piemēram, Koknese un Pļaviņas no kādreizējā dabas krāšņuma zaudējušas ļoti daudz. Nebūtībā aizgājuši Daugavas klinšainie, dolomīta radzēm klātie krasti, krāces un atvari, Pļaviņu apkaimes Bebrulejas ciems un kapsēta. Bibliotekāre teic, ka jaunajai paaudzei, piemēram, par Pļaviņu Lorelejas klinti, Grūbes krācēm, Oliņkalnu, Andreja un Kraukļa klintīm ir tikai abstrakta nojausma.
— Skatoties uz šodienas Pļaviņām Daugavas krastā, domāju, ka zaudētā dabas burvība neatgriezeniski mainīja arī vietas dvēseli. Iespējams, mēs dzīvotu citādi, ja mums joprojām piederētu zudušais laiks un skaistums. Projekts “Zudusī Latvija” ir iespēja glābt atmiņu vērto virtuālā veidā, izmantojot mūsdienu informācijas tehnoloģijas. Par to uzzināju internetā un nešaubīgi nolēmu iesaistīties. Galvenokārt tam pamudināja studiju beigšana maģistrantūrā, kur studēju informāciju un bibliotēkzinātni kā Kultūras informācijas sistēmu stipendiāte. Darbojoties projektā, katru izvēlēto fotoattēlu ieskenēju, sagatavoju informāciju par tajā redzamo — objekta nosaukumu, vietas aprakstu, laiku, kad tas bija, kāpēc zuda un citām lietām, — teic Ineta Grandāne.
Palīdz arī vietējie iedzīvotāji
Tā kā Pļaviņu novada bibliotēkas krājumā fotoattēlu ir maz, tos sarūpē arī apkaimes iedzīvotāji. Inetas kundze kopā ar Gostiņu bibliotēkas vadītāju Dainu Vikli digitalizēšanai izvēlējās fotogrāfijas no Gostiņu bibliotēkas novadpētniecības krājuma, kurā ir interesanta albumu kolekcija, ko pirms vairāk kā pusgadsimta veidoja Gostiņu septiņgadīgās skolas skolēni un skolotāja Emīlija Spēlmane. Bērni aprakstīja skolas mācību pārgājienus pa Aiviekstes un Daugavas krastiem Pļaviņu apkaimē, bet skolotāja dokumentēja skolas vēsturi. Lai gan Gostiņu skolas jau sen vairs nav un skolotāja aizgājusi mūžībā, apkopotie materiāli kļuvuši unikāli. Tajos redzamas Andreja klints pakājē stāvošas meitenes baltos priekšautos ar pionieru kaklautiem, kā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados mazie ceļotāji pēta Staburagu un dolomīta klintīs rāpjas kāds alpīnisma cienītājs.
Ne mazāk interesantus fotoattēlus Ineta Grandāne saņēmusi arī no Rūtas Baginskas, Aldonas Cinītes, Ritas Neimanes, Rutas Lejiņas personīgajām kolekcijām. No sava krājuma fotomateriālus atvēlēja arī nu jau mūžībā aizgājušais Herberts Lodziņš un viņa dēls Lotars.
Būs īpaša interneta vietne
Grandānes kundze teic, ka “Zudušās Latvijas” kolekcijai iesniegtie attēli pārsvarā dokumentē pārvērtības, kas skārušas Daugavas krastus un kādreiz krāču kaskādēm bagāto upes posmu no Pļaviņām līdz Koknesei, kā arī appludināto Bebrulejas ciemu. Pašlaik bibliotekāre veido jaunu fotoattēlu kopu, ko ieskenēs un aprakstīs. Turklāt katram attēlā redzamajam objektam vēlams pievienot arī pašlaik izdarītu fotouzņēmumu, kas ļauj salīdzināt un novērtēt notikušās pārvērtības.
Tā kā projekts joprojām turpinās, Inetas kundze Pļaviņu novada bibliotēkā labprāt gaidīs ikvienu interesentu, kurš varētu piedāvāt kādus materiālus. No fotoattēla pazaudēšanas nav jābaidās — tā oriģinālu pēc ieskenēšanas īpašnieks saņem atpakaļ. Taču digitālā kopija īpaši veidotā interneta vietnē, kura varētu sākt darboties jau rudenī, būs apskatāma neierobežoti plašam cilvēku lokam.
