Aizkraukles novada kultūras namā no 10. janvāra, kad atzīmēs pilsētas dzimšanas dienu, varēs aplūkot secieša gleznotāja Rūdolfa Bērziņa darbu izstādi. Ekspozīcija būs apskatāma līdz februāra beigām.
Ekspozīcijā būs arī darbi ar kultūrvēsturisku vērtību. Tajos attēlota likteņupe pirms Pļaviņu HES būves — gleznainā ieleja, Daugavas krasti, Staburags — zudusī pasaule no Pļaviņām līdz Aizkrauklei. Aizvadītā gada nogalē izdota mākslinieka radinieka Alberta Zarāna veidotā grāmata, kurā apkopotas gleznu reprodukcijas un vēstīta īsa biogrāfija.
Seces kalēja Mārtiņa un viņa sievas Edes dēls Rūdolfs Bērziņš gleznot mācījās Mākslas akadēmijā pie Latvijas otas dižgariem Vilhelma Purvīša, Konrāda Ubāna, Ģederta Eliasa. Rūdolfs dzimis 1911. gadā, un viņa dzīve risinājās vētrainā un vēsturiski sarežģītā laikā. Karš, leģions, karagūstekņu nometne Polijā. Pēc atgriešanās Latvijā Rūdolfs apmetās Rīgā, strādāja teātrī par skatuves strādnieku, vēlāk — par dekoratoru. Ar savu mūža draudzeni — sievu Elizabeti Skarneli — mākslinieks iepazinās Rīgas Lutera baznīcā. Viņš šo dievnamu apmeklēja, bet Elizabete bija baznīcas kora vadītāja. Pēc laulībām viņi dzīvoja Jūrmalā, Bulduros. Pensijas gados Rūdolfs strādāja par sētnieku, un viņam bija vairāk laika nodoties gleznošanai, iedvesmu gūstot, apceļojot Latvijas gleznainākās vietas. ◆
