Mēs, zosu partijas pārstāves, esam sašutušas par spēkā esošajām Lieldienu svinēšanas tradīcijām. Cik ilgi tā var turpināties? Vai jums nav apnicis no gada gadā Lieldienās daudzināt tikai vistas, olas un zaķus? Turklāt mēs noskaidrojām, ka zaķi olām pat tuvumā nav stāvējuši. Bet mēs, kuras patiešām dējam olas, nekur netiekam slavētas. Pajautājiet mūsu saimniecei Anitai Kalniņai no Iršiem! Viņa ir cilvēks, kurš mūs saprot, jo Anitas Lieldienu olu grozā parasti ir arī krāsotas zosu olas. Tās ir pat trīs līdz piecas reizes lielākas par vistu olām. Uz tām taču var tādas bildes uzzīmēt! Turklāt mūsu ražojumam ir daudz cietāka čaumala. Mūsu olu dzeltenums ir treknāks, un baltums satur vairāk olbaltuma proteīna.
Un kas par garšīgām pankūkām iznāk! Mēli var norīt!
Saimniece dažkārt nav mierā, ka mēs, deviņas gāginātājas, sataisot lielāku traci nekā suņi. Bet mēs taču sargājam īpašumu izplestiem spārniem un ziņojam par visiem svešiniekiem. Vai vistas to dara? Nē! Viņas tik lielās. Mēs dažas jau pārmācījām. Par biedinājumu citām. Lai stāv malā un zina savu vietu! Un, ja kāds domā, ka mēs esam nejaukas un skaudīgas, tad ziniet — dzīves netaisnība mūs tādas padarījusi. Šogad pat — esam piedējušas Lieldienām pilnu grozu olām, bet vai ir kāds rakstiņš par mums? Nav. Laikam pašām būs jāliek reklāma.
