Ir trīs visbiežākie minamie iemesli, ar kuriem cilvēki atrunājas, kad viņiem sāk sāpēt zobs: nav bijis laika aiziet pie zobārsta, bail no šīs procedūras, nav naudas. Tomēr stomatologi uzsver, ka aktuālākais ir pēdējais variants, tajā pašā laikā atgādinot, ka ielaistas kaites un sāpoši zobi problēmu neatrisina, bet pacienta maciņu galu galā patukšo vēl vairāk.
Kļuvuši apzinīgāki
Stomatoloģe, sejas un žokļu ķirurģe Ilze Brauere priecājas, ka drosmīgāki kļuvuši vīrieši, kuriem kādreiz no zobārsta bijis ļoti bail, bet lielākās zobu problēmas bijušas tieši viņiem. “Cilvēki kļuvuši apzinīgāki. Agrāk valdīja uzskats, ka vīrieši ir bailīgi, bet tagad tā vairs nav, jo arī kungi pie zobārsta nāk regulāri, un ir mainījušies gan viņu uzskati, gan zobu labošana, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, tā tagad ir mazāk sāpīga un kļuvusi patīkamāka. Cilvēki apzinās, ka pirmajā vietā ir veselība, bet smaids un zobi ir tas, kas padara cilvēku skaistāku, jaunāku. Kurš gan to negrib?” vaicā ārste.
Ja kāds pacients aizbildinās ar finansiālām problēmām, ārste saka: “Lūdzu, vismaz viens zobs reizi mēnesī jāsakārto. Iekrājam naudiņu, atnākam un izdarām. Zobu nelabošana var cilvēku novest arī reanimācijā un pat līdz nāvei.» Tādās situācijās tas ir ilgstoši ielaists process. Savā 35 gadu darba stāžā ārste atceras vairākus gadījumus, kad pacienti smagā situācijā ievietoti slimnīcas reanimācijas nodaļā, un primārais faktors bijis nelabots zobs.
Problemātiskais
gudrības zobs
Stomatoloģijas jomā par 21. gadsimta būtiskāko problēmu tiek uzskatīts astotais zobs, ko tautā dēvē arī par gudrības zobu. Daba katram cilvēkam paredzējusi četrus gudrības zobus, un tiem arī mutē vajadzētu būt. Taču izmainītās, mīkstās pārtikas dēļ, kā arī tāpēc, ka cilvēkam fizioloģiski ir mazāks žoklis, bieži vien līdz 18 gadu vecumam gudrības zobi pat nav sākuši šķilties.
Zobārste teic, ka tā iemesls var būt gan fizioloģiskas īpatnības, gan nekvalitatīva pārtika. “Pārāk maz ēdam svaigus burkānus, kāpostus, kolrābjus un citus dārzeņus, bet pārāk daudz — mīksto pārtiku, līdz ar to zobi un žoklis nespēj pilnvērtīgi attīstīties. Pēdējā laikā tiek konstatēts, ka jau mammas puncī bērniņa žoklis veidojas pārāk mazs, un vēlāk, bērnam augot, visiem zobiņiem viņa mutē var nebūt vietas. Redzam arī to, ka aizvien lielākam skaitam bērnu zobi aug šķībi un greizi, ko cenšas taisnot ar brekešu palīdzību. Tāpēc jāatceras, ka grauzt svaigus burkānus un kāpostus ir ļoti nepieciešams arī tāpēc, lai labi attīstītos žoklis un augtu skaisti un vienādi zobi,” stāsta ārste.
Ja kādam no gudrības zobiem mutē pietrūkst vietas vai tas nav izšķīlies, var rasties lieli sarežģījumi. “Tāpēc, ja mēs rentgenoloģiski nosakām, ka astotajam zobam nav vietas, kur izšķilties, vai arī tas iznācis šķībi greizs, zobs jākoriģē vai jāizrauj. Viens ir vieglāk izņemams, cits sarežģītāk, tāpēc bieži vien nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Astotajam zobam funkciju praktiski nav, jo sakošanas procesos tas nepiedalās,” skaidro stomatoloģe.
Nereti zobārsts viens nespēj izspriest, vai šķībais zobs jāizrauj vai arī to iespējams taisnot, tādēļ nepieciešama ortodonta konsultācija.
Kas notiek, ja bojātais zobs netiek ārstēts? Tā caurums kļūst arvien dziļāks un skar kaula daļu, rezultātā rodas strutains iekaisums. Laikus neārstējot, zobu kanālus neatverot un neiztīrot, infekcija virzās vēl dziļāk. “Ja tas ir gudrības zobs, problēmas var būt pavisam nopietnas, jo tas ir pašā žokļa galā, un pēc anatomiskās struktūras tur ir ļoti daudz vietu, kur infekcijai iekļūt un izplatīties. Tā var virzīties pa ķermeni vēl tālāk, aiziet līdz kakla daļai un pat skart plaušas, radot nopietnas komplikācijas — cilvēkam kļūst grūti elpot, viņš smok. Šādi pacienti visbiežāk arī nonāk reanimācijas nodaļā.
Bērns pie zobārsta jāradina laikus
Arī regulāri un pareizi tīrot zobus, diezin vai ir iespējams tur-pmākajā dzīvē iztikt bez caurumiem zobos — arī tie, tāpat kā citi orgāni, nolietojas. “Viss sākas jau bērnībā. Bērns pirmo reizi pie zobārsta jāved pusotra divu gadu vecumā. Stomatologs izvērtē, kāds mazajam veidojas sakodiens, kādi ir piena zobi, jo pēdējā laikā bērniem tie ir problemātiski,” atzīst
I. Brauere.
Uzskats, ka piena zobi nav jālabo, ir aplams — piebilst ārste. Tie obligāti jāārstē, jo tas ir pamats, kā cilvēkbērnam veidojas sakodiens un pareizi attīstās īstie zobi. Piena zobiem, tāpat kā pastāvīgajiem, ir gan saknes, gan nervi, un tie sāp tikpat nepatīkami. “Divas reizes gadā bērns jāved pie zobārsta, tad arī viņš pieradīs un stomatologa apmeklējums liksies pašsaprotama lieta,” pārliecināta ārste.
Dažkārt vecāki nobažījušies, ka bērniem jau šķiļas pastāvīgie zobi, bet pirmie piena zobi vēl nav izkrituši, un mazajiem gluži kā haizivij veidojas divas zobu rindas. Ārste Brauere šādā gadījumā iesaka bērnu jau laikus aizvest pie stomatologa vai ortodonta, kas novērtēs zobu sakodienu, cik pareizi šķiļas jaunie zobi, un ne vienmēr piena zobi, ja tie netraucē jaunajiem, jāizrauj — drīz vien tie izkrīt paši. Ja zobus izrauj par ātru un nepareizi, žoklim attīstoties, starp jaunajiem zobiem var veidoties lielas spraugas.
Cistas jālikvidē
Kad zobs sācis sāpēt, vizīti pie ārsta atlikt nevajadzētu, taču, ja pie stomatologa netiek, pāris dienās tam nekas ļaunāks nenotiks. Bērniem gan iekaisuma process attīstās daudz straujāk, pat 24 stundu laikā, tāpēc gaidīt nevajadzētu — piebilst stomatoloģe.
“Pieredze liecina, ka pacienti, lai remdētu zobu sāpes, lieto antibiotikas, taču es to noteikti neieteiktu, tad jau labāk izmēģināt tautas līdzekļus. Antibiotikas iekaisuma attīstību uz mirkli apstādina, bet infekcija nekur nepazūd, un zobs atkal sāks sāpēt, bet ar tādu zobu ārstam būs grūtāk strādāt, jo tas sarežģītāk padodas ārstēšanai,” skaidro stomatoloģe.
Bieži uz smaganas virsmas veidojas tā dēvētā cista, kas liecina, ka zobs ir iekaisis, tikai iekaisuma process ir iekapsulējies. Ja ir cista, neveidojas pietūkums. “Lai zobs nebūtu jāizrauj, cistu operējam. Iekaisuma process pats no sevis nepāriet, un cista ir signāls, ka tas sācies,” skaidro ārste.
Iekaisumi bojā arī citus cilvēka orgānus, piemēram, sirdi. Ja cilvēkam ievietots mākslīgais sirds vārstulis vai bijusi endoprotēzes operācija, mutē noteikti nedrīkst būt nekādas infekcijas, un zobiem jābūt veseliem — atgādina I. Brauere.
