SIA “Oskars” zivjaudzētavas “Purviņi” Secē īpašnieks Oskars Daubers sadarbībā ar lielākajiem Latvijas zivjaudzētājiem uzņēmies iniciatīvu panākt dzīvu zivju tirdzniecības aizlieguma atcelšanu.
SIA “Oskars” zivjaudzētavas “Purviņi” Secē īpašnieks Oskars Daubers sadarbībā ar lielākajiem Latvijas zivjaudzētājiem uzņēmies iniciatīvu panākt dzīvu zivju tirdzniecības aizlieguma atcelšanu. Zivjaudzētāji sagatavojuši priekšlikumus zivju labturības un tirdzniecības noteikumiem.
Pārtikas un veterinārais dienests izdeva rīkojumu no šīgada 1. jūlija visās pārtikas tirdzniecības vietās aizliegt pārdot dzīvas zivis, moluskus un akvakultūru dzīvniekus. Lēmums pamatots ar vides aizsardzības aktīvistu un pircēju sūdzībām par to, ka akvāriji veikalos ir pieblīvēti, zivis tajos slāpst un iet bojā. Tādējādi tiek pārkāptas dzīvnieku labturības prasības.
Uzzina no publikācijas avīzē
Tūlīt sekoja zivjaudzētāju reakcija, jo viņi uzskata, ka šāds lēmums kaitē visai valsts zivsaimniecībai. Pēc zivjaudzētavas “Purviņi” īpašnieka Ojāra Daubera iniciatīvas deviņi audzētāji uzrakstīja vēstuli Zemkopības ministrijai, Pārtikas un veterinārajam dienestam un Zivsaimniecības pārvaldei. Vēstulē zivjaudzētāji izklāstīja savu attieksmi. Zivjaudzētāji ir uzklausīti un šobrīd aktīvi piedalās zivju labturības un tirdzniecības noteikumu izstrādē.
Ojārs Daubers skaidro: “Mēs par šo lēmumu uzzinājām no publikācijas “Latvijas Vēstnesī” 19. maijā. Iepriekš ar mums neviens par to nerunāja, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc radusies nevajadzīga ažiotāža. Mēs saprotam, ka ir dzīvnieku aizsardzības likums, māljopu labturības noteikumi, bet normatīvo aktu zivju labturībai un tirdzniecībai nav. Tāpēc tie ir jāizstrādā, nevis jāliedz tirgot dzīvas zivis. Šim lēmumam nav nekāda juridiska pamata, un mēs varētu apstrīdēt to tiesā, taču nevēlamies tiesāties, labāk risināt problēmu sarunu gaitā.”
Iznākums — bankrots
Zivjaudzētāji nenoliedz, ka dzīvas zivis veikalos tur sliktos apstākļos. Tāpēc viņi sadarbībā ar tirgotājiem sagatavojuši priekšlikumus zivju labturības noteikumiem atbilstoši katrai zivju sugai, kādas audzētāji piedāvā pircējiem. Rīt, 15. jūnijā, būs kārtējā tikšanās, kurā izvērtēs iesniegtos priekšlikumus.
— Pirmā tikšanās Zemkopības ministrijā bija pagājušajā nedēļā. Ar ministrijas pārstāvjiem un Pārtikas un veterinārā dienesta vadītāju Vinetu Veldri pārrunājām, kas notiks tālāk, — stāsta Daubera kungs. — Apzināmies, ka paies vairāki mēneši, kamēr šos labturības noteikumus izskatīs un apstiprinās, bet aizliegums stājas spēkā jau pēc pāris nedēļām. Jūliju zivjaudzētāji, ar kuriem esmu runājis, kaut kā “izvilks”, bet ko darīt augustā, septembrī? Kā izmaksāt algas strādniekiem, nomaksāt nodokļus, iegādāties barību zivīm? Pusgada laikā bankrotēs visi zivjaudzētāji, kuriem tā ir pamatnodarbošanās un vienīgais ienākumu avots. Jau šobrīd pieprasījums pēc zivīm jūtami samazinājies, jo arī tirgotāji ir neziņā, kas notiks tālāk.
Veldres kungs mums apsolīja, ja ministrija, ievērojot mūsu priekšlikumus, līdz jūnija beigām sagatavos un iesniegs izskatīšanai noteikumu projektu zivju labturībai un tirdzniecībai, viņš aizliegumu gatavs atcelt.
Svaigas veselīgākas
— Izstrādājot zivju labturības un tirdzniecības noteikumu priekšlikumus, piedāvājam dažas elementāras lietas, kuras jāievēro. Veikalā tūlīt pēc zivju nosvēršanas viņas jāielaiž ūdenstvertnē. Bieži tas netiek ievērots, un pusstundu, 40 minūšu zivis guļ kastē. Šāda situācija zivīm ir traumējoša, jo, ielaižot akvārijā, viņas jau ir pusdzīvas, — skaidro Ojārs Daubers. — Jānosaka, kā jābūt aprīkotam akvārijam atkarībā no zivju sugas, cik dzīvo radību var turēt vienā kubikmetrā ūdens. Ja pārdevējs redz, ka zivs akvārijā slikti jūtas, viņa jāizņem, jānokauj un jāpārdod jau citā vitrīnā. Jādomā arī par nokaušanu. Reizēm pārdevējs veikalā zivi nogalina turpat uz letes vai met pret grīdu pircēja klātbūtnē. Pārdevējiem jāsaprot, ka tas pēc pircēja lūguma jādara aiz kāda aizslietņa vai tur, kur to neredz bērni un jūtīgāki pircēji.
Ojārs Daubers skaidro, ka dzīvu zivju tirdzniecība nav ne audzētāju, ne tirgotāju kaprīze. Viņiem pat būtu vieglāk pārdot saldētas zivis. Taču pirkt dzīvas zivis, tūlīt nokaut un pagatavot ir daudz veselīgāk. Vācu zinātnieki apgalvo, pēc nokaušanas karpa plus 18—20 grādu temperatūrā vēl četras stundas saglabā labās garšas īpašības. Pēc tam zivij sāk izdalīties vielas, kas mazina filejas vērtību. Saldūdens zivis saldētas vispār ir mazāk vērtīgas.
Izsaka līdzjūtību
“Purviņu” īpašnieks stāsta, ka nekur citur Eiropā šāda aizlieguma nav, kaut gan Latvijā izskanējis arī pretējs apgalvojums. Latvijas zivjaudzētāji sazinājušies ar kolēģiem Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Ungārijā un Čehijā, un visi par radušos situāciju izteikuši līdzjūtību vai nesapratni. Daubera kungs atklāj, ka viņi atraduši Eiropas Savienības apstiprinātus normatīvos aktus, kuri nosaka zivju labturību un kaušanu zivjaudzētavās, bet par tirdzniecības vietām tajos nekas nav teikts. Zivju tirdzniecības normatīvie akti ir katras valsts iekšējā lieta.
Šī situācija pierādīja, ka zivjaudzētājiem jādibina sava organizācija, kura aizstāvētu pašu intereses. “Ja mēs esam vienots spēks, mūsos ieklausās, un sarunu ceļā iespējams atrisināt daudzas lietas. Nesakārtota likumdošana ir arī citos jautājumos, kas attiecas uz zivsaimniecību, un, ja mēs paši neizrādīsim iniciatīvu, nekas nemainīsies,” saka Daubera kungs.
***
Izziņa.
SIA “Oskars” zivjaudzētava “Purviņi” gan platības, gan apjoma ziņā Latvijā ir pirmajā piecniekā. Tajā audzē līņus, karpas, foreles, stores. Realizējot SAPARD projektu, uzbūvēts jauns cehs ikru inkubatoriem un zivju audzēšanai. To šobrīd iekārto, lai audzētu arī samus, zušus.
