Izrādās, zivīm ļoti patīk “ligzdot” eglēs. Jo kuplāki un asāki egļu zari, jo zemūdens iemītniekiem labāk tīk. Zivis, tāpat kā cilvēkus, saista viss neparastais.
Izrādās, zivīm ļoti patīk “ligzdot” eglēs. Jo kuplāki un asāki egļu zari, jo zemūdens iemītniekiem labāk tīk. Zivis, tāpat kā cilvēkus, saista viss neparastais.
Lielvārdes vides aktīvisti sadarbībā ar valsts institūcijām jau desmit gadu cenšas palīdzēt Ķeguma ūdenskrātuves zivīm nārsta laikā. Šo gadu laikā ievērojami pieaudzis brekšu, raudu un zandartu skaits. Raudām un brekšiem piedāvā egļu zaru ligzdas, kuras upē izvieto dažādās vietās, vairākās rindās un atšķirīgos dziļumos tālāk no krasta, lai Ķeguma HES radīto ūdens svārstību rezultātā tās nepaliktu sausumā.
300 gramu ikru katrā
“Ļoti labos gados mēs izvietojam ap 1000 šādu ligzdu gan Daugavas labajā, gan kreisajā krastā. Šogad būs ap 400. Katrā ligzdā nārstojošās zivis iznērš ap 300 gramu ikru. Tad nu rēķiniet paši, cik šajās 1000 ligzdās ikru kilogramu iznāks!” stāsta Vides inspektors Jānis Lūkins. “Izgatavoto ligzdu skaits lielā mērā ir atkarīgs no vietējās pašvaldības un vides institūciju atbalsta. Šogad atsaucīgāka bija tikai Lielvārdes un Ķeguma pašvaldība un Valsts vides dienests ar tā Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi. Kaut gan ligzdu skaits šogad ir mazāks, tik daudz zivju desmit gadu laikā vēl nebiju redzējis! Visas ligzdas ir pilnas, un mūsu atbalstītāji priecājas kopā ar mums un sola arī turpmāk nākt talkā.”
Zari, pludiņš un akmens
Ligzdas izgatavošanas principi ir vienkārši, un ikviens dabas draugs to var izdarīt pats. Nepieciešami kupli egļu zari, kurus ar metāla stiepli sasien paprāvā buntē. Ar izturīgu auklu tai virspusē piesien pludiņu (parasti plastmasas pudeli), bet apakšā piestiprina akmeni enkuram. Kad šāda ligzda gatava, sēžas laivā un iras upē, kur iegremdē savu darinājumu ar tādu aprēķinu, lai tas nepaliktu bez ūdens.
Lielvārdieši ir īpaši rosīgi, bet ceru, ka arī citos Latvijas novados un vietās, kur zivīm ir līdzīgas problēmas, dabas draugi sarosīsies. Mēs esam gatavi palīdzēt un atbalstīt viņus,” saka Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš.
Mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana ūdenskrātuvēs ar svārstīgu ūdens līmeni ir ļoti nozīmīgs pasākums, kas veicina zivju krājumu saglabāšanu un atjaunošanu. Šādu ligzdu veidošanu un uzraudzību parasti veic aprīlī un maijā atkarībā no vides apstākļiem — gaisa un ūdens temperatūras nārsta vietās un dziļumos. Lielvārdieši iesaista šajā procesā arī vietējo skolu jaunatni ar cerību, ka viņu darbs un pieredze nezudīs.
