Makšķerējot vasarā, zivju iebarošana vairumam makšķernieku šķiet pašsaprotama lieta, bet ziemā to dara salīdzinoši reti. “Staburags” novēroja, ka Aizkraukles veikalos šosezon nopērkami gatavi iebarojamās ēsmas maisījumi un makšķernieki tos labprāt pērk.
Barības mākonītis
Aukstā ūdens dēļ zivis ir daudz jutīgākas pret dažādiem aromātiem, un viņas ir viegli aizbaidīt no ēsmas. Savukārt gatavot iebarojamo barību pašiem ir visai darbietilpīgs process. Piemēram, pašam taisot maisījumu raudiņu ķeršanai, jāsagatavo barība, kura āliņģī radītu barības “mākoni”, tam jāveidojas gan berot āliņģī sausu barību, gan metot nedaudz samitrinātas bumbiņas dziļākās vietās.
Lai sagatavotu šādu barību, kafijas dzirnaviņās smalki jāsamaļ auzupārslas, rīsi un jāpievieno sausais piens. Tieši šīs trīs sastāvdaļas rada duļķu mākoni, kas piesaista zivis. Noteikti jābūt arī sastāvdaļām, kas ūdenī uzpeld. Šim nolūkam noderēs samaltas saulespuķu sēkliņas ar visām čaumalām un kukurūzas pārslas. Turklāt saulespuķu sēkliņas rada labu aromātu. Var izmantot arī kokosriekstu skaidiņas vai smalkas zāģuskaidas. Barības pamatmasu veido smalki samalti sausiņi (gan baltmaizes, gan rupjmaizes), miežu vai kviešu putraimi un manna. Smaržai var pievienot griķu miltus un vanilīnu.
Kāpuri jāatdala
Salīdzinoši efektīvs, taču dārgs iebarošanas veids ir sīkais motilis, kuru vienkārši ieber āliņģī un gaida, kad viņš grimstot piesaistīs zivju uzmanību. Sīko motili pirms izmantošanas vēlams apstrādāt ar kartupeļu cieti, lai tārpiņus atdalītu vienu no otra. Pretējā gadījumā ūdenī strauji grims lielākas piciņas, un zivis tās ātri uzlasīs, remdēs apetīti un par ēsmu zaudēs interesi. Turklāt atdalītus kāpurus, ietītus mitrā avīzē, ledusskapī var glabāt ilgāku laiku.
Iesaka profesionāļi
Tiem makšķerniekiem, kuriem mazāk laika un iespēju rosīties pa virtuvi vai nav vēlēšanās copei tērēt prāvas naudassummas, noderēs tieši gatavie maisījumi.
Copes eksperts Normunds Grabovskis savā blogā interneta lapā www.salmo.lv raksta, ka pirms pāris gadiem izveidojis ziemas iebarošanas barības recepti, kas nosūtīta Francijas uzņēmumam “Sensas”. Šo ražojumu tad arī iecienījuši zemledus makšķernieki.
Sausās un mitrās
Ir divu veidu iebarojamās ēsmas. Sausās domātas ezeriem un citiem stāvošiem ūdeņiem. Ezerā to vienkārši ieber āliņģī un ar koku vai ledus karoti samaisa tā, lai izveidojas atvaram līdzīgs mutulis, kas barības sastāvdaļas velk zem ūdens. Sausā barība kļūst aktīva nedaudz lēnāk kā mitrinātā, toties vienā barošanas reizē tā “strādā” ilgāk, jo sastāvdaļas ūdeni uzsūc pakāpeniski un ilgi turas aromātisks kārumu stabs.
Savukārt mitrinātā barība papildus pašu sastāvdaļu aromātiem ir piesātināta ar pievilcīgām piedevām, kas ražotas uz eļļas bāzes un satur slieku, motiļu vai barības dabīgo aromātu. Vienkārši jāatplēš paka un nedaudz satura jāieber āliņģī — viss, iebarošana pabeigta. Šādu paku var glabāt copes kastē, un barība nesasals atšķirībā no motiļiem, kurus labāk tomēr glabāt siltumā azotē. Mitrināto barību var lietot praktiski jebkurā ūdenī: gan upē, gan seklā ezerā, gan dziļā vietā. To var samīcīt bumbiņā, vienkārši nolaist āliņģī (ja nav pārāk stipra straume) vai ielikt to barotavā un nolaist uz grunts (ja ir lielāks dziļums un straume). Pati barība ir pietiekami smaga un lipīga, lai nekur tālu pa straumi neaizskalotos.
Iebarojamā barība nopērkama gan raudām, gan brekšiem, gan asariem. Ir arī granulēta barība, kas paredzēta ilgai iebarošanai un vietām, kur pusūdenī ir ļoti daudz smalko zivju. Tā kā breksis barojas pie grunts, granulas netraucēti nogrimst un pamazām sāk darboties. Pie tam to ievēro vien brekši, kuri klejo zemākajos ūdens slāņos. ◆
