Kur rast dzīvesprieku, ko ieilgusī ziema sagūstījusi un tur savā varā? Ejiet ziņģēt! Tik atvērti un pozitīvi ļaudis kā ziņģētāji un stāstnieki nekur citur nav sastopami! Nedēļas nogalē Kokneses novada kultūras namā pulcējās ziņģes mīļotāji, ziņģētāji un stāstnieki no malu malām.
Skaits trīskāršojies
Vieskolektīvu sagaidīšana bija noorganizēta godam — ar akordeona spēli un dziesmām, ko skandēja pasākuma rīkotājas — “Urgu” dalībnieces. Skatītāju un klausītāju zālē bija pārpārēm, vecuma amplitūda — no pāris mēnešiem līdz pat ļoti cienījamam vecumam. Aizvadītajā gadā “Kokneses ziņģe” norisinājās pirmo reizi un pulcēja sešas folkloras kopas, šogad skaits bija pat trīskāršojies.
Kolektīvi — viens par otru krāsaināki, arī burtiskā nozīmē. Īpaši skatienu “piesēja” Jumpravas folkloras kopas “Liepu laipa” dalībnieki un Dekšāru “Kūzula” vīri ar krāsainiem krekliem un ziediem pie cepurēm. “Kūzula” vīri saviļņoja visus skatītājus, dziedot leģionāru dziesmu “Zilās puķes…”. Zāle dungoja līdzi. Bija jau tā, ka sievu balsis dominēja, bet varbūt laika gaitā skanējums izlīdzināsies un vienlīdz skaļi dzirdēsim arī vīru balsis?
Var dziedāt visi
Sarīkojumā varēja vērot ap divdesmit priekšnesumu. No Aizkraukles reģiona novadiem individuāli piedalījās koknesietes Ausma Markava un Ināra Mačuļska, bet ziņģēja Kokneses kultūras nama folkloras kopa “Urgas”, spēlmaņu kopa “Skutelnieki”, Pļaviņu novada kultūras centra folkloras kopa “Āre”, Aiviekstes pensionāru biedrības “Ābeļziedi” kolektīvs, Seces pagasta folkloras kopa “Lauce” un Aizkraukles novada kultūras nama folkloras kopa “Karikste”.
“Mājās pie galda vairs lielākoties nedzied,” teica Iveta Dukaļska, ziņģes tradīcijas iedibinātāja Viļānos, folkloras kopas “Madava” vadītāja. “Tādēļ ziņģu festivāls ir vieta, kur var dziedāt arī tie, kam nav izcilu vokālo dotību. Ziņģes vieno, ļauj labāk saprasties, iepazīties.” Iveta Dukaļska ir Rēzeknes augstskolas Mūžizglītības centra vadītāja, kultūras darbiniece, latviskās un latgaliskās dzīvesziņas izzinātāja, tautas muzicēšanas tradīciju glabātāja un pētniece, 2003. un 2010. gadā kļuvusi par Lielās folkloras gada balvas laureāti. Pēc Ivetas Dukaļskas iniciatīvas Viļānos rīko ziņģētāju un stāstnieku vakaru, kurā piedalās kolektīvi no visas Latvijas. “Vienpadsmit gadu bija kluss sapnis, ka ziņģētāju un stāstnieku vakari varētu “iziet tautās”, tagad tas piepildās — šādi pasākumi jau tiek rīkoti vairākās vietās,” priecājas “Madavas” vadītāja. No koknesiešiem Iveta saņēma jauku dāvanu — Latgalē savāktu un apkopotu pasaku krājumu.
Ne šlāgeris,
ne tautasdziesma
“Izdevās viss cerētais, lai gan sākumā bija satraukums — bija pieteikušies 22 kolektīvi, bažījāmies, vai spēsim tik daudz cilvēku uzņemt,” stāsta Inguna Žogota, folkloras kopas “Urgas” vadītāja un “Kokneses ziņģes” iniciatore. “Šodien bija ļoti dažādi priekšnesumi — sākot ar Ventspils “Blūmīzeristu” sniegumu un beidzot ar latgaliešu priekšnesumiem. “Urgu” meitenes ir ieguldījušas lielu darbu, lai šis vakars izdotos. Prieks, ka mums ir tik daudz draugu un paziņu, kas var palīdzēt rīkošanā. Pērn “Kokneses ziņģē” bija seši kolektīvi, un “Kūzula” puiši jau toreiz teica — ja tik laba gaisotne, mēs noteikti brauksim arī nākamajā gadā. Un klāt ir! Dažus kolektīvus uzaicinājām, kad viesojāmies Viļānos, vairāki atsaucās arī pēc Folkloras biedrības mājaslapā ievietotā sludinājuma. Kā teica Ilmārs Pumpurs, “Hāgenskalna muzikantu” pārstāvis, ziņģe ir īpašs žanrs, sens, bet ne tik sens kā tautasdziesma, arī par šlāgeri to nevar saukt, bet šīs melodijas aizkustina sirdi.” Arī nākamgad Koknesē ziņģe būs, zināms arī datums — 2014. gada 12. aprīlis, pasākumam jau pieteikušies seši kolektīvi.
