Skrīveru zemkopības zinātniskā institūta darbiniekiem šopavasar nāksies vēl vairāk “savilkt jostas”. Naudas pietiks vien algām, bet jaunus izmēģinājumus nevarēs sākt.
Skrīveru zemkopības zinātniskā institūta direktors Aldis Jansons stāsta, ka šogad būs jāiztiek tikai ar valsts piešķirto bāzes finansējumu. Tas nozīmē — naudas pietiks vienīgi darbinieku algām. Jaunus pētījumus, visticamāk, atļauties nevarēs.
— Bija paredzēts īstenot vairākus projektus, ko apmaksātu Latvijas Zinātnes padome, taču tie nav apstiprināti, — saka Jansona kungs. — Līdz ar to jaunus pētījumus laukaugu selekcijā sākt nevarēs. Varēsim vien turpināt jau iesāktos darbus. Arī genofonda saglabāšanai finansējums samazināts gandrīz trīs reizes. Neliels pasūtījums ir no Augu aizsardzības dienesta — jāsalīdzina vairākas vasarāju un ziemāju šķirnes.
Tomēr zinātnieki nav noskaņoti sēdēt, rokas klēpī salikuši. Sadarbībā ar Šauļu pašvaldību Lietuvā sāks sparģeļu audzēšanu. Šo kultūru pamazām ievieš ēdienkartē, un lietuvieši nolēmuši izmēģināt to audzēt.
Jansona kungs lēš, ka vislielākās problēmas var būt ar šo augu pārziemošanu, jo ražu var iegūt trešajā audzēšanas gadā. Projektu gan apmaksās tikai vienu gadu, un tā budžets ir 75 tūkstoši iero. Par šo naudu jāpērk arī traktors, bet lietuvieši pirks mikroautobusu, lai tajā ierīkotu informācijas stendu un projektu varētu reklamēt.
Skrīveru zemkopības zinātniskais institūts plāno arī ieņēmumus, pārdodot daudzgadīgo zālāju sēklu. Pašlaik skrīverieši gatavojas zālāju sējai — sagatavo augsni un pirms sēšanas pārbauda sēklas. Ar sēšanu vēl var nesteigties, jo zālājus sēj līdz pat Jāņiem.
20 hektāros aug arī miežabrālis — graudzāle, kuru izmanto kurināmā iegūšanai.
