“Daudz laimes dzimšanas dienā,” ar šādiem vārdiem aktieri Daiga Gaismiņa un Ivars Puga Skrīveros sāka Zemkopības zinātnes institūta 60 gadu jubilejas svinības un aicināja visus nodziedāt zemkopju himnu “Nevis slinkojot un pūstot!”.
“Daudz laimes dzimšanas dienā,” ar šādiem vārdiem aktieri Daiga Gaismiņa un Ivars Puga Skrīveros sāka Zemkopības zinātnes institūta 60 gadu jubilejas svinības un aicināja visus nodziedāt zemkopju himnu “Nevis slinkojot un pūstot!”.
Pilna zāle ciemiņu
Zemkopības zinātnes institūtam, kuram 60 gadu laikā nomainījušies vairāki vadītāji un neskaitāmas reizes mainījies nosaukums, šī bija liela diena. Tik daudz viesu un atbalstītāju svinību zālē institūta darbinieki sen nebija pieredzējuši.
Zinātnieki šim notikumam gatavojās jau laikus un darīja to ļoti rūpīgi, izdodot grāmatu “Zemkopības zinātnei 60”, pasūtot suvenīrus un gatavojot informatīvo bukletu, kā arī aicinot ciemos viesus. Sveicēju saraksts iznāca garum garš, bet tie, kuri paši nevarēja ierasties, bija atsūtījuši apsveikumus.
“Latviešiem jau ir mopēds”
Jubilejas reizē Skrīveros pulcējās ne tikai lauku zinātnes nozares pārstāvji no visas Latvijas, bet arī no ārzemēm — Lietuvas, Polijas un Igaunijas. Dzimšanas dienas rītā zinātniskajā konferencē pārsprieduši aktuālāko savā nozarē, visi vēlreiz tikās svētku vakarā. Zemkopības zinātnes institūta direktors Aldis Jansons pastāstīja: “Lietuvā zinātne ir labāk finansēta, un, atšķirībā no mums, kaimiņiem šī nozare kopš padomju varas sabrukuma saglabāta un atbalstīta bez pārtraukumiem. Tomēr mēs savos pētījumos esam viņiem nedaudz priekšā, jo Eiropas šķirņu katalogā mūsu daudzgadīgo zālāju šķirņu ir vairāk nekā lietuviešu. Ar Lietuvas zinātniekiem sadarbojamies jau vairākus gadus, apmaināmies izejvielām, dodamies kopīgās ekspedīcijās un braucam viens pie otra pieredzes apmaiņā.”
Savukārt igauņi pie Skrīveru zinātniekiem atbraukuši kā pie skolotājiem. Igauņi saka: “Kāpēc mums izdomāt velosipēdu, ja latviešiem jau ir mopēds. Mēs ar vienu aci visu laiku lūkojamies, ko dara latvieši, un mācāmies no viņiem.”
Stāsta anekdotes un raksta dzeju
Dzimšanas dienas svinības kārtējo reizi apliecināja, ka zinātnieki nav nekādi “sausiņi”, bet gan humora pilni, atraktīvi un talantīgi cilvēki. Tas izpaudās gan jaukajās un sirsnīgajās apsveikumu runās, gan piedzīvojumu pilnajos atmiņu stāstījumos. Aizkraukles rajona lauku konsultāciju biroja vadītāja Regīna Ināra Grīnblate atcerējās, kā agronomijas doktore Biruta Lejiņa, lai zemnieku mācībās izskaidrotu viņiem nesaprotamas lietas, stāstījusi anekdotes un rīkojusi dažādus šovus.
Zinātnes ļaužu brīvo brīžu veikumu varēja apskatīt arī nelielā izstādē. Viņu vaļasprieki ir klūdziņu pīšana, aušana, šūšana, arī fotografēšana un floristika. Līdz 24. jūlijam Zemkopības zinātnes institūta pirmajā stāvā apskatāma fotogrāfa un šīs iestādes bijušā darbinieka Jāņa Tālberga darbu izstāde. Savukārt Jāzeps Kazimirovs un Ilga Supe bija parūpējušies par vestibila noformējumu. Jauku pārsteigumu visiem bija sagādājis habilitētais doktors Artūrs Antonijs — vēsturisku ekskursu dzejā. “Vienmēr čaklo pētnieku saime sēt graudus dzimtenes tīrumos iet,” Antonija dzejoli deklamēja aktieris Ivars Puga.
Balansēšana uz naža asmens pārdzīvota
Zemkopības zinātnes institūta direktors Aldis Jansons, uzrunājot klātesošos, atzīmēja, ka pēdējo desmit gadu laikā mūsu valsts un līdz ar to arī institūta darbā notikušas lielas pārmaiņas. “Esam iesoļojuši 21. gadsimtā, jau divus gadus Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un tas gan paver jaunas iespējas, gan uzliek papildu pienākumus. Šīs pārmaiņas prasa mainīt gan domāšanu, gan arī darbību, lai tiktu līdzi straujajam dzīves ritmam un pielāgotos citām dzīves prasībām,” sacīja Jansona kungs.
Zinātne pārdzīvojusi grūtus laikus Latvijas valsts neatkarības sākumā, balansējusi uz naža asmens — būt vai nebūt, taču šis laiks ir veiksmīgi pārdzīvots. Intervijā “Staburagam” Jansona kungs atzīst: “Šodien nākotnē raugāmies cerīgāk nekā pirms dažiem gadiem. Lēnām, bet pakāpeniski ejam uz priekšu. Pirmo gadu papildu esošajam finansējumam esam saņēmuši līdzekļus arī no Izglītības un zinātnes ministrijas, kas ļauj mazliet brīvāk uzelpot. Uzlabojas arī materiāli tehniskā bāze, drīz saņemsim jaunu kombainu, bet pēc jubilejas domāsim par lielāku institūta galvenās ēkas remontu, jo esam uzsākuši sarunas par visu Aizkraukles rajonā esošo lauksaimnieku organizāciju koncentrēšanu pie mums Skrīveros.”
Mainīšanos līdzi laikam uzsvēra arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns. Viņš sacīja: “Esam lieliski sadarbības partneri. Mēs strādājam viņiem, gatavojot jaunos speciālistus, savukārt viņi strādā mums. Nevar veikt zinātniskus pētījumus lauksaimniecības nozarē, sēžot tikai kabinetā, tāpēc institūts ir lieliska vieta, kur gūt praktisko pieredzi. Domāju, ka ar laiku institūts varētu kļūt ne tikai par vietu, kur notiek nopietni pētījumi un kas ir prakses vieta studentiem. Šī varētu būt arī tā iestāde, kur bērni jau agrā vecumā interesantā veidā varētu izzināt, kas īsti ir lauksaimniecība un zinātne.”
Godina labākos
Zinātnieki māca, pēta, selekcionē, konsultē, piedalās starptautiskās konferencēs, gatavo zinātniskas publikācijas, piedalās arī izstādēs. Sešdesmit gadu laikā institūtā nomainījušās trīs zinātnieku paaudzes, mūžībā aizgājuši un aktīvās darba gaitas beiguši daudzi ievērojami cilvēki, taču viņu vietā nākuši jauni. Šobrīd institūtā strādā 36 darbinieki, tajā skaitā 10 zinātņu doktoru un pieci maģistri, viens darbinieks turpina mācības doktorantūrā, divi mācās maģistratūrā un četri studē, lai iegūtu bakalaura grādu.
Pateicībā par paveikto ikviens no viņiem saņēma arī atzinību gan no institūta vadības, gan arī “augstāk stāvošās priekšniecības”. Ar Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu, kuru pasniedza pats ministrs Mārtiņš Roze, apbalvoja pētniekus Māru Siliņu, Guntu Bērziņu, Liliju Borovko, Birutu Jansoni, Artūru Antoniju, Jāni Vigovski un Aldi Jansonu. Savukārt augstāko Latvijas Lauksaimniecības universitātes apbalvojumu saņēma Vija Stesele, Agrita Švarta un Līvija Tiltiņa.
***
IZZIŅA.
Izmēģinājumu un sākotnējās sēklaudzēšanas vajadzībām institūtā izmanto 117 hektāru aramzemes. Iestādes galvenajā ēkā izvietota Selekcijas un Agrotehniskā nodaļa, analītiskā laboratorija un administratīvi saimnieciskā daļa. Institūtam ir sešas saimniecības ēkas, darbojas graudu un zālāju kalte, sēklu tīrāmās mašīnas un citas iekārtas. Institūtā uzsākta bioloģiskās lauksaimniecības pētījumiem un sēklaudzēšanai nepieciešamās bāzes izveide, sertificējot 43 hektārus aramzemes un iegādājoties atbilstošu materiāli tehnisko aprīkojumu.
