Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemkopības institūtā Skrīveros notika lauku izmēģinājumu skate. Tajā pulcējās zinātnisko iestāžu un ministrijas pārstāvji, un skrīverieši rādīja, kas šogad paveikts.
Ik gadu zemkopības institūtos notiek lauku izmēģinājumu skates, šoreiz pirmie savu veikumu rādīja skrīverieši. Pēc tam skates notiks Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) izmēģinājumu laukos Jelgavā, tad Priekuļos un Stendē, bet līdz septembra vidum skates norisināsies zinātniskajās iestādēs visā Latvijā.
Skrīveru Zemkopības institūta darbinieku paveikto apskatīt un novērtēt bija ieradušies pārstāvji no LLU, Zemkopības ministrijas un kolēģi no citām lauksaimniecības zinātniskajām iestādēm visā Latvijā.
Skrīveru Zemkopības institūta direktors Jānis Vigovskis stāsta, ka viņa vadītajā iestādē jaunums ir tas, ka šogad atkal notiek zemniekiem domāti jaunāko tehnoloģiju un šķirņu demonstrējumi, sēšanas paņēmienu izmēģinājumi. “Tas ir posms starp zinātni un jauninājumu ieviešanu praksē,” saka Jānis Vigovskis. “Patlaban ir četri šādi izmēģinājumi — mēslošanas, nektāraugu un slāpekļa saistītājaugu, kompostēšanas paņēmienu izmēģinājumi.”
Skrīveru Zemkopības institūta vadošā pētniece Iveta Gūtmane rāda mēslošanas izmēģinājumu laukus — blakus aug zālājs, kurš mēslots ar dažādu koncentrāciju slāpekļa mēslojumu vai ir bez mēslojuma. Līdz ar to var novērot, kā mainās zālāju sugas un augu sastāvs, kas tiek noteikts laboratoriski. Skrīverieši paši izveidojuši mēslošanas maisījumu, un zinātnieku padomus labākajam mēslošanas variantam bieži vaicā arī zemnieki.
Ziemas kviešu šķirnes kolēģiem un vērtētājiem demonstrēja pētniece, topošā doktore Agrita Švarta, zālāju laukus — Sarmīte Rancāne.
Skrīveru Zemkopības institūts kopā apsaimnieko 117 ha valsts zemes, un iestādē strādā 23 darbinieki. Šogad laukos aug graudaugi, griķi, kartupeļi, daudzgadīgie zālaugi. Te zemnieki var iegādāties arī sēklas. Jānis Vigovskis bilst, ka visvairāk gaida tos, kuri Skrīveros izaudzēto sēklu pavairo un pārdod lielākos daudzumos citiem zemniekiem. “Mēs izaudzējam vērtīgāko materiālu, kuru tālāk zemnieki pavairo paši,” skaidro viņš.
Savukārt Skrīveru Zemkopības institūta izmēģinājumu laukos aug gan zināmas, gan retākas kultūras, piemēram, austrumu galega, kuru izmanto lopbarībai. Tā ir labs proteīna avots, augs ļoti patīk bitēm un ir daudzgadīgs — vienā vietā aug apmēram 20 gadu. Skrīveros mēģina veidot arī galegas jaunās šķirnes, kas līdz šim Latvijā nevienam tā īsti nav izdevies.
Kādu zinātnieki šogad prognozē ražu? “Ja turpināsies sausums, tad nevar gaidīt labu ražu,” saka Skrīveru Zemkopības institūta direktors. “Pagājušajā gadā bija ideāls pavasaris, ļoti labvēlīgs lauksaimniecībai, taču ražas novākšanas laikā sākās lietavas, un mēs ar pūlēm paguvām novākt ražu. Lauksaimniekam dabas labvēlība ir ļoti nozīmīga, un vēl ceram uz tās labošanos arī šovasar.” ◆
