Jau mēnesi tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā mājā—muzejā “Galdiņos” apskatāma bebrēnietes Žannas Malašenokas darbu izstāde “Studijas”.
Jau mēnesi tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā mājā—muzejā “Galdiņos” apskatāma bebrēnietes Žannas Malašenokas darbu izstāde “Studijas”.
Darbi ar zīmuli, gleznas, burtu dizains, veidojumi ģipsī un plastilīnā tapuši laikā no janvāra līdz jūnijam, Žannai studējot LU Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrā (PPIC). Žanna ir mājturības un vizuālās mākslas skolotāja Bebru internātpamatskolā. Savulaik absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti un LU PPIC ieguvusi mājturības skolotājas kvalifikāciju.
Katru ienācēju “Galdiņos” pārsteidz Žannas darbu dzīvīgums un smalkums. Cik daudz var izteikt ar zīmuli! “Zīmulis ir mans ierocis,” saka viņa un atceras laiku, kad, būdama vēl skolniece Suntažu internātskolā, skolotājas Zoldneres rosināta, sākusi nodarboties ar zīmēšanu. Studējot LLU, zīmējot un darbojoties studentu avīzē, viņai bijusi iespēja aizbraukt uz Ungāriju.
Zīmējums kā piedzīvojums
— Kad sāku strādāt, man zūd laika un telpas izjūta. Īpaši tuvi ir darbi ar zīmuli. Svarīgi izjust priekšmeta apjomu, telpiskumu, lai darbs elpotu, pārliecinātu skatītāju, ka tas ir patiess, — stāsta māksliniece. — Zīmējums nav forma, bet piedzīvojums, kas ar to rodas.
Lai krāsas runā
— Agrāk gleznoju maz. Baidījos no liela formāta darbiem. Nu vairs nē, ļaujos, lai krāsas runā.
Esmu aizrāvusies ar dažādu laikaposmu mākslas stiliem. Vienu brīdi man bija Ēģiptes periods, tagad valdzina 20. gadsimta māksla. Gribētu apceļot visas mākslas Mekas, par kurām esmu tik daudz lasījusi.
Lasīt autobiogrāfiskus darbus par māksliniekiem ir Žannas otra lielākā aizraušanās. Tā var labāk izpētīt un izprast, par ko darbā runā tā radītājs.
Apbrīnas vērti ir Žannas trīsdimensiju darbi — ciļņi “Klusā daba”, “Buda”, bet skolas bērni apstājas un vērīgi ielūkojas “Romieša sejā”. Par ģipsī tapušo “Skrūvi” apmeklētāji izsaucas — tā taču ir kā īsta!
Spilgtu krāsu cienītāji kavējas pie “Klusās dabas” — gleznotas fovisma stilā ar akrilkrāsām.
— Priekšmeti ir daudzkrāsaini, bet tie nedrīkst zaudēt formu, — uzsver māksliniece.
Patīk impresionisti
Īpaši mīļi Žannai ir impresionisti. Ar aizrautību viņa runā par van Gogu: — Visu mūžu viņš ir meklējis sevi, sevi citos, sevi Dievā. Tā ir mākslinieka sūtība — vienmēr ar kaut ko būt nemierā. Patlaban lasu par Polu Sezānu un atkal sajūsminos par kontrastiem. Darbos Sezāns ir tik smalks, viņa pasaule apgarota un tīra. Bet pats mākslinieks cietis trūkumu, dzīvojis nabadzībā un spējis radīt tādu skaistumu!
Iedvesmo citus
Žanna dzimusi Ugunīgā Zirga gadā un Skorpiona zīmē. Viņā ir daudz dzīvas, kūsājošas enerģijas. Fantastiskas ir arī viņas darbaspējas, krāsu izjūta, darbu smalkums un precizitāte. Viņas trauksmainais dzīves ritms iedvesmo arī citus.
Internātskolu krāsaināku veido Žannas un viņas audzēkņu darbi.
Drošākais balsts un stiprais plecs Žannai ir viņas tuvie cilvēki — meitiņa Elīna, vīrs Aigars, Aigara māte. Elīna piedalās Žannas darbu tapšanas procesā. Atnākot ekskursijā uz muzeju ar savu klasi, viņa kā zinoša gide stāstīja pārējiem par mammas darbiem.
Dabas dāvāts talants
Žannai ir dabas dots talants, kuru viņa pati pilnveido pacietīgā un mērķtiecīgā darbā. Viņas sirds un dvēsele ir katrā darbā, ko rada. Un vēl — viņai tik ļoti piestāv saulespuķes! Tās, kuras gleznojis Vinsents van Gogs.
***
Rīt, 1. oktobrī, izstādes noslēguma dienā, pulksten 13 muzejā būs tikšanās ar Žannu Malašenoku. Tā iecerēta kā saruna par dzīvi, rudeni, par to, ko var pasacīt tikai mākslas valodā.
