Valstij katastrofāli trūkst naudas, izsludināts taupības režīms, valdība plāno, kā glābt grimstošo ekonomiku. Taču lielajiem valsts uzņēmumiem, šķiet, klāt neķeras. Kā gan citādi lai izskaidro šobrīd nelietderīgu naudas izšķērdēšanu, piemēram, akciju sabiedrībā “Latvenergo”?
Uzņēmuma “Latvenergo” vadība nule paziņojusi, ka maina vizuālo tēlu un savu zīmolu — līdz šim ikvienam labi zināmo zili pelēko logo no nākamā gada aizstās jauna, koša un mūsdienīga zīme. Uzņēmuma speciālisti skaidro — jaunā identitāte apliecina uzņēmuma jaunās vērtības: atbildību, efektivitāti, atvērtību, videi draudzīgus risinājumus un citas labas lietas.
Protams, labi, skaisti, mūsdienīgi. Ja vien zaļā zīmola, kas atgādina eiro zīmi vai mazulim domātu dakšiņu, izstrāde nebūtu maksājusi 11 tūkstošu latu. Savukārt zīmola ieviešanai dzīvē atvēlēti vēl 35 000 latu. Jāmaina taču veidlapas, jādrukā jaunas vizītkartes, jāizgatavo zīmogi, karogi, citi aksesuāri.
46 tūkstoši latu tik lielam uzņēmumam kā “Latvenergo” noteikti šķiet tikai tāds sīkums. Un tomēr — tā ir mūsu, elektroenerģijas lietotāju, samaksātā nauda. “Latvenergo” vēl nav privātkompānija, kura rīkojas tā, kā saimnieks vēlas. Ja reiz valstī noteikts taupības režīms, tas attiecas uz visiem. Bet jauna zīmola radīšana ir luksusa lieta, kura šobrīd nebūt nav nepieciešama. Nekādas vainas nav arī gadiem ierastajam “zibenim”.
“Latvenergo” vadītājs Kārlis Miķelsons atzinis, ka kompānijas darbības rādītāji šogad pasliktinājušies. Uzņēmumam šogad radīti 14 miljonu latu zaudējumi tikai neizdevīgās gāzes cenas dēļ. Tāpēc Miķelsona kungs arī pieļauj iespēju, ka šo gadu “Latvenergo” varētu noslēgt ar zaudējumiem. Tāpēc nākamajā gadā paaugstinās elektroenerģijas tarifus. Lēš, ka elektroenerģija kļūs par ceturtdaļu dārgāka.
Jauna zīmola ieviešana šādā situācija ir lieka greznība. Jaunu tērpu taču nešuj, ja draud aptrūkt ēdamā.
