Kokneses vidusskolas 10.a klases skolnieci Elīnu Kursīti nevar nepamanīt — apkārtējo uzmanību viņa saista ar zilajiem matiem.
Kokneses vidusskolas 10.a klases skolnieci Elīnu Kursīti nevar nepamanīt — apkārtējo uzmanību viņa saista ar zilajiem matiem. Meitene ir skolēnu pašpārvaldes prezidente.
Tieša, atklāta, droša, pārliecināta — tāda sarunā ir Elīna. Viņa gan piebilst, ka iemācījusies vajadzības gadījumā arī izpatikt.
Neesam sliktāki par pieaugušajiem
— Vai, tavuprāt, skolēnu pašpārvalde nav mākslīgs veidojums tikai ķeksīša dēļ?
— Līdz šim tā bija. Tagad esam kļuvuši patstāvīgāki. Darām to, par ko esam pārliecināti. Man šķiet, ka ar savām idejām spējam mazināt plaisu starp skolēniem un skolotājiem.
— Kā to saprast?
— Skolotāji mūs bieži uzskata par maziem bērniem, bet jāsaprot, ka esam tādi paši domājoši cilvēki kā pieaugušie, mums ir pašiem savi uzskati. Ja tie atšķiras no pieaugušo viedokļa, vai tāpēc esam sliktāki? Ja pieaugušie būtu mūsu vietā, viņi droši vien domātu tāpat.
— Gribat ātrāk būt lieli?
— Mēs jau tādi esam. Šī problēma nav tikai mūsu skolā. Arī vecāki mūs bieži uzskata par maziem. Man šķiet, problēma ir tā, ka esam auguši dažādos laikos. Mūsu vecāki un lielākā daļa skolotāju ir “sociālisma produkti”. Viņiem ir citāds domāšanas stils. Piemēram, es nesaprotu, par ko var smieties krievu komēdijās.
— Kā izpaužas jaunās vēsmas pašpārvaldes darbā?
— Izveidojām četras komitejas: kultūras, preses, sporta un mācību. Lai gan skolas pašpārvaldes darbu koordinē skolotāja Māliņa, viņa ļauj mums darboties patstāvīgi. Nesen rīkojām retroballi septiņdesmito gadu stilā. Bija ieradušies arī draugi no Pilsrundāles. Agrāk pasākumu galvenie organizētāji bija skolotāji, tagad — mēs. Izdodam avīzi, kurā paužam savas domas. Ir skolas, kurās par darbu pašpārvaldē maksā. Mums tas nav naudas darbs.
Vecāki ir saprotoši
— Vai tava zilā matu krāsa ir savdabīga protesta forma?
— Jā. Gribu pierādīt: ja cilvēks izskatās savādāk nekā citi, tas nenozīmē, ka viņš ir slikts. Es mācos pietiekami labi un lepojos, ka nelietoju alkoholu un nesmēķēju. Iesaku to arī visiem paziņām. Starp citu, pazīstu vairākus pankus, viņi ir gudri, inteliģenti cilvēki.
— Kā tavu brīvdomību uztver vecāki?
— Tieši māte ieteica nokrāsot zilas matu šķipsnas. Es mazliet pārcentos. Mamma visu uztver saprotoši. Tētim esmu pateicīga par to, ka viņš mani iemācījis argumentēt savu viedokli.
Rausta aiz matiem
— Ko par taviem matiem saka skolā?
— Viena skolotāja izdzina no klases. Vēl kāda teica, ka man labāk piestāvēja gaiši mati. Mani pārāk neuztrauc, ko domā citi. Galvenais, ka ar ziliem matiem es jūtos lieliski. Nenoliedzu — man patīk būt pamanāmai.
— Kā tavu “zilo galviņu” uztver apkārtējie?
— Dažādi. Mazi puišeļi sākumā skrēja klāt un raustīja aiz matiem, lai pārbaudītu, vai tā nav parūka. Esmu dzirdējusi daudz nievājošu piezīmju un ne mazumu komplimentu. Par pašu patīkamāko uzskatu kādas krievu sievietes teikto: “Šausmas!”. Viņa to pateica latviešu valodā.
Studēs Dānijā
— Jūlijā kārtosi ceļasomas un dosies uz Dāniju. Ko tur darīsi?
— Mācīšos. “Jaunatne par saprašanos” (“Youth for Understanding”) ir viena no lielākajām skolēnu apmaiņas organizācijām pasaulē, un ar tās starpniecību mācības turpināšu ārzemēs. Piedalījos arī konkursā par stipendiju. Man veicās. Pārrunas notika angļu valodā, citiem kandidātiem bija labākas valodas zināšanas, bet viņi bija ļoti nobijušies un kautrīgi.
