Latvijas valsts no a. s. “Latvenergo” dividenžu veidā vēlētos saņemt 35 miljonus latu, un tam arī, visticamāk, būs jāpielāgo tās peļņas rādītāji — norāda kompānijas valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Viņš arī atzīst, ka elektroenerģijas tarifiem nākamgad ir jāpaaugstinās.
— Šobrīd ir pagājis mēnesis, kopš oficiāli sākāt pildīt “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja pienākumus. Kādus redzat galvenos, steidzamāk veicamos uzdevumus?
— Ļoti grūti ir izdalīt īpašus uzdevumus, jo “Latvenergo” ir kapitālietilpīgs uzņēmums, kurā investīciju projekti tiek veidoti gadiem ilgi. Mans uzdevums ir turpināt iesāktās lietas un gādāt par to, lai ilgtermiņā energopiegāde Latvijā būtu droša. Es nevaru nosaukt dažus īsus uzdevumus, kas noteikti būtu jāpaveic dažu mēnešu laikā. Uzņēmumos, kas strādā gadu desmitiem ilgi un darbojas ar noteiktiem fizikas nosacījumiem, nekādas revolūcijas nav iespējamas.
— Pēdējo mēnešu laikā ir izskanējuši dažādi skaitļi attiecībā uz gaidāmo elektroenerģijas cenu pieaugumu. Kāda tad ir reālā situācija šajā jomā?
— Skaidrs ir tas, ka energoresursi lētāki pasaulē nekļūst. Šobrīd Latvijā elektroenerģija ir viena no lētākajām ES. Vēl par pāris santīma desmitdaļām elektroenerģija ir lētāka Igaunijā, un tas pirmām kārtām ir tādēļ, ka igauņiem ir savas izejvielu atradnes, un viņi savās energostacijās izmanto slānekļa degakmeni. Līdz ar to viņi var saražot enerģiju nedaudz lētāk nekā mēs. Pēdējās dienās ir izskanējusi informācija arī no SPRK par iespējamo tarifu paaugstināšanu, un man jāteic, ka, visticamāk, šis paaugstinājums nākamgad būs jāveic, taču tā apjomu šobrīd teikt būtu pāragri. Pašreiz smagu diskusiju stadijā ir sadales tīklu tarifi. Un tikai tad, kad mēs kopā ar SPRK nonāksim pie kopsaucēja par to, kad būsim apmierinājuši tā prasības un veikuši attiecīgās kalkulācijas, varēs tālāk aplēst gala tarifu.
Turklāt šis tarifu jautājums ir ļoti sensitīvs attiecībā uz dažādu komercdatu izplatīšanu. “Latvenergo” nav vientuļš zirgs sazēlušā pļavā. Elektroenerģija tiek realizēta atbilstoši tirgus principiem. Šobrīd Baltijas reģionā darbojas vairāki elektroenerģijas tirgotāji, kas viens otram skatās uz nagiem. Arī attiecībā uz sadales tīkla izmaksām, uz tām komponentēm, kam ir ietekme uz gala tarifu. Mūsu konkurenti uzskata, ka mūsu sadales tīkla tarifs neveicina konkurenci. Konkurenci neveicina arī mājsaimniecībām noteiktais nosacīti pazeminātais tarifs, kas daļēji tiek subsidēts no starptautiskās tirdzniecības ieņēmumiem, jo citiem konkurentiem ir ļoti grūti šajā tirgū iespiesties. “Latvenergo” piedāvājumam ir ļoti zema cena, par ko jau esam saņēmuši dažādas iebildes. Tarifi ir jāatbrīvo, un to būtu pēdējais laiks saprast.
— Vai jūsu apgalvojums, ka pašreizējie elektroenerģijas tarifi neveicina konkurenci, nozīmē, ka tie ir par zemu?
— Tieši tā! Konkurentam nav iespējas ienākt tajā tirgus sektorā, kur monopolsituācijā esošs uzņēmums lieto zemus tarifus, ko ir noteicis SPRK.
— Kurš ir tas datums, no kura, vismaz pēc “Latvenergo” ieskatiem, būtu jāstājas spēkā jaunajiem elektroenerģijas cenu aprēķiniem?
— Vēlamais datums ir pieņemams “Latvenergo” un savstarpējās debatēs ir diskutēts arī SPRK, tas ir 2011. gada 1. aprīlis.
— Kā nākamgad elektroenerģijas cenas ietekmēs gaidāmais PVN šim pakalpojumam līdz 23 procentiem?
— Par to man jāpiekrīt Finanšu ministrijas paustajam viedoklim, ka PVN nekādu ietekmi uz gala cenu neatstāj.
— Kā tas ir iespējams?
—Tas ir pareizi no grāmatvedības viedokļa. Protams, mājsaimniecībām un iedzīvotājiem šis PVN pieaugums atstāj ietekmi. Var pat teikt, ka ir noteikta mājsaimniecību kategorija, kam tiek jauktas galvas. Saistībā ar to varu nosaukt tos iedzīvotājus, kas elektroenerģiju ir lietojuši apkures vajadzībām, ieskaitot siltuma sūkņa darbināšanu. Brīdī, kad bija jāizvēlas, ar ko apkurināt mājokli — ar dabasgāzi, investējot tās pievilkšanā, vai arī maksāt par siltumsūkņiem, iedzīvotāji rēķināja katra kurināmā izmaksas. Šobrīd iznāk, ka dabasgāze būs ar pazemināto PVN likmi, bet elektroenerģijai šī likme būs pieaugusi par 11 procentiem. Tas nozīmē, ka uz PVN rēķina vien šādiem patērētājiem būs jāmaksā aptuveni par 10 procentiem vairāk. Tas attiecas gan uz tiem patērētājiem, kas savus mājokļus apsilda ar elektroenerģiju, gan arī tiem, kas šo resursu izmanto vien dažādu elektroierīču darbināšanai.
— Šīgada vidū sabiedrību pārsteidza ziņa, ka “Latvenergo” pirmo sešu mēnešu peļņa ir bijusi
50 miljonu latu. Cik liela plānota kopējā šīgada uzņēmuma peļņa?
—To, kāda būs kopējā peļņa, mēs redzēsim pēc gada rezultātu saskaitīšanas un apstiprināšanas nākamā gada pirmajā pusē. Savukārt, runājot par šīgada pirmo sešu mēnešu peļņu, jāatzīst, ka “Latvenergo” lielākie ienākumi veidojas tieši palu periodā, kas vienmēr iegadās gada pirmajā pusē. Šogad palu periods bija netipiski garš, bagāts ar ūdeni. Arī iepriekšējā ziema bija bargāka, kā rezultātā tika saražots vairāk elektroenerģijas un siltumenerģijas koģenerācijas ciklā. Tas viss ietekmēja elektroenerģijas patēriņu. Rezultātā veidojās noteikta peļņa. Tomēr jāņem vērā, ka otrajā pusgadā vienmēr notiek dažādi remontdarbi, kas ir saistīts ar izdevumiem, tāpēc gada kopējo peļņu es vēl nevaru pateikt. Tajā pašā laikā varu pateikt, ka Ministru kabinetā ir iesniegts lēmumprojekts, kas paredz, ka “Latvenergo” jāsamaksā dividendēs valstij ne mazāk kā 35 miljoni latu.
—Tas nozīmē, ka “Latvenergo” gada peļņai ir jābūt vismaz 35 miljonu latu apmērā?
— Tā iznāk.
— Nereti dzirdēti dažādi ekspertu viedokļi, ka ekonomisko grūtību laikā nevajadzētu celt “Latvenergo” tarifus, sedzot kompānijas izdevumus uz peļņas rēķina…
— Kompānijas stratēģisko politiku lielā mērā nosaka akcionārs, kas “Latvenergo” gadījumā ir Ekonomikas ministrija. No vienas puses, šai ministrijai kā jau akcionārei ir jāuzrauga, lai kompānija darbotos sekmīgi. Un sekmīgas komercdarbības rezultāts ir peļņa, turklāt tai jābūt augstākai nekā vidējais banku peļņas procents attiecīgajā gadā. Pretējā gadījumā ar uzņēmējdarbību vispār nav jēgas nodarboties. No otras puses, Ekonomikas ministrijai ir arī sociāla funkcija, un tai ir jāveicina arī uzņēmējdarbība valstī. Skaidrs, ka ar zemāku energoresursu cenu to var veicināt. Pats “Latvenergo”, tā valde nenosaka, kura no nosauktajām stratēģijām ir izmantojama uzņēmuma darbībā.
Jāpaskatās arī tas, kādi faktori veido peļņu. Parasti peļņas rādītāji tiek skaitļoti un prognozēti, balstoties uz daudzu gadu laikā novērotiem klimatiskajiem apstākļiem, ieskaitot ūdens pieteci Daugavā un vidējo gaisa temperatūru ziemā. Ja kādā no ziemām šie klimatiskie apstākļi ir tādi, ka energoresursu ir nepieciešams vairāk, peļņas rādītāji uzlabojas. Tāpat peļņas rādītāji lielā mērā ir uzlabojušies, pateicoties intensīvai eksporta darbībai gala patērētājiem Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Igaunijā “Latvenergo” šobrīd jau ir ieguvis trīs procentus, bet nākamgad plāno iegūt piecus procentus no tirgus. Varu arī pilnīgi droši pateikt, ka Lietuvā gala patērētāju sektorā “Latvenergo” nākamā gada sākumā būs ieguvis jau 13 procentu tirgus. Šobrīd Baltijā ar elektroenerģijas eksportu aktīvi nodarbojas “Latvenergo” un igauņu kompānija “Enefit”, bet lietuvieši, mums par laimi, šajā jomā snauž.
— Un tomēr — vai var teikt, ka gaidāmais elektroenerģijas tarifu kāpums Latvijā lielā mērā ir saistīts ar “Latvenergo” īpašnieka pārstāves, Ekonomikas ministrijas, vēlmi no šīs kompānijas gadā saņemt 35 miljonus latu?
— Tā noteikti nevar teikt. Gaidāmais sadārdzinājums noteikti ir saistīts ar caurspīdīgas tarifu struktūras realizēšanu visos energotarifus veidojošajos posmos, ieskaitot energopārvadi. Šobrīd enerģijas pārvade tiek subsidēta no mātes kompānijas. “Latvenergo” šobrīd kopumā ir piecas meitaskompānijas, ieskaitot a. s. “Sadales tīkli” un “Augstsprieguma tīkli”, kas iepriekšējos gados savu darbību ir beigušas ar ievērojamiem zaudējumiem. Lai tā nenotiktu, kā arī lai tiktu veicināta jau nosauktā konkurence ES, elektroenerģijas pārvades tarifi ir jāmaina atbilstoši to faktiskajām izmaksām. Skaidrs, ka tādējādi rezultātā jāmainās arī gala patērētāju tarifiem.
— Visai liela ažiotāža sabiedrībā ir radīta saistībā ar TEC-2 rekonstrukciju. Izskanējuši apgalvojumi, ka šis projekts Latvijai neesot vajadzīgs, ka tas neesot ekonomiski pamatots, nav saskaņots ar EK utt. Kāda īsti ir situācija šajā jomā?
— Pagājušajā gadā noslēdzās konkurss par TEC-2 rekonstrukciju, un tika parakstīts līgums par attiecīgo darbu izpildi. Līdz tam brīdim jebkurš varēja oponēt. Acīmredzot tābrīža “Latvenergo” argumenti pārliecināja daudzus. Šobrīd līgumi ir noslēgti, sākta iekārtu izgatavošana, un vairs nav prātīgi runāt par projekta pārtraukšanu. Pretējā gadījumā var izveidoties situācija, ka iekārtas ir atvestas, mēs par tām samaksājam, bet tālāk neko nedarām. Tas nebūtu prātīgi.
Latvijai šāds projekts nenoliedzami ir vajadzīgs — pat ierīkojot TEC-2 otro bloku, mēs tuvākajā desmitgadē Latvijā nekādā veidā nevaram panākt elektroenerģijas ražošanas pašpietiekamību.
— Vai pieļaujat iespēju, ka TEC-2 rekonstrukcijas projekts varētu tikt apturēts?
— Es vairāk sliecos domāt, ka tas nav reāli.
— Cik lielas izmaksas “Latvenergo” un tādējādi arī tā patērētājiem būtu jāņem vērā gadījumā, ja šis rekonstrukcijas projekts tomēr tiktu apturēts?
— Protams, ka tādā gadījumā zaudējumi kādam būs jāmaksā, taču vēl nevaru pateikt, cik lieli tie būtu.
— Izskanējis, ka runa varētu būt par 150 miljoniem latu…
— Jā, tāda summa ir izskanējusi, ņemot vērā maksu par piegādātajiem materiāliem. Taču mēs īsti nezinām, kādas soda sankcijas tādā gadījumā vēl pret mums var piemērot. Katrā ziņā pasaules praksē nekas tāds vēl nav piedzīvots.
