Attiecības ar mīļoto sola atjaunot par desmit latiem.
Attiecības ar mīļoto sola atjaunot par desmit latiem
Izlasīju “Staburagā” divus saistošus sludinājumus. Vienā piedāvāja dziednieka pakalpojumus, savukārt otrā aicināja apgūt dziednieka arodu: profesionālā dziedniecības biedrība piedāvā apmācību profesionālajā dziedniecības koledžā. Pēc koledžas beigšanas var saņemt dziednieka sertifikātu.
Harija Potera pēdās
Ziņkārība mudināja piezvanīt, un enerģiska sieviete, mani bez ceremonijām uzrunājot ar “”tu””, pastāstīja, kas nepieciešams, lai varētu iestāties “burvju” skolā. Jutos gluži kā Harijs Poters.
“Skola ir vairāk tendēta uz praktiskām nodarbībām, nedomājiet, ka atnāksiet, apsēdīsieties un kladītēs pierakstīsiet, nē! Skolā mācāmies vārdot, likt kompreses, zīlēt ar kārtīm. Mācības ilgst divus gadus, šajā laikā plānojam apgūt 33 tēmas. Par skološanos jāmaksā 40 latu mēnesī. Mācības Aizkrauklē sāksies septembrī, nodarbības notiks sestdienās no pulksten 10 līdz 13.”
Interesē sievietēm
Kad jautāju, kādi eksāmeni jākārto, lai iegūtu šīs skolas beigšanas apliecību, kundzei šķita, ka uztvērusi manu lielāko rūpi un vājo vietu. Viņa steidza kliedēt manas veltīgās bažas: “Par eksāmeniem gan tev nav jāsatraucas! (šo teikumu viņa atkārtoja vairākas reizes — aut.). Par to noteikti nav ko satraukties! Tiem studentiem, kuri nedomā strādāt ar cilvēkiem, mācību beigās jāraksta kursadarbs, bet tiem, kuriem tiešām ir vērā ņemamas spējas… Hmm, nu ar viņiem ir cita runāšana.” Tā viņa arī nepateica, kas tad īsti eksāmenā jādara un kā savas spējas jāapliecina.
“Pirmajā nodarbību dienā parasti saskrien daudz cilvēku, bet pēc tam nepilna gada laikā notiek “dabiskā atlase”. Vienā grupā mācās vidēji 10 topošo dziednieku, un vairums no viņiem ir sievietes. Sievietēm laikam par šīm lietām ir lielāka interese. Aizkrauklē dziednieku skolu pagājušajā gadā beidza astoņi cilvēki, sešus no kuriem sertificēju. Četri jau pirms tam strādāja šajā jomā. Divas sievietes no kursa gribēja iegūt dziednieces sertifikātu, bet to viņām nevarēju dot. Viņām nebija tādu spēju. Pati šajā jomā strādāju jau 14 gadu. Visas nodarbības vadu pati, tādēļ redzu, ko katrs students spēj.”
Klausoties sievietes pārliecinošajā stāstījumā, pārsteigumā un samulsumā piemirsu pajautāt pašu galveno, to, kas mani interesēja visvairāk, proti, vai iemācīs arī lidot uz slotas?
Jānoņem lāsts
Otrs gadījums. “Staburagā” savus pakalpojumus Aizkraukles rajona iedzīvotājiem piedāvāja kāds dziednieks. Viņš sevi dēvēja par sertificētu speciālistu, kurš spēj diagnosticēt un dziedināt dažādas slimības, attīrīt un atjaunot bioenerģētisko lauku, atbrīvot no liekā svara, veic čampi masāžu un palīdz atgūt mīļoto cilvēku. Zvanīju šim dziedniekam, un viņš sasolīja man zilus brīnumus. Uz manu kautrīgi izteikto lūgumu, vai nevarētu palīdzēt atgriezt mīļoto, dziednieks to apsolīja izdarīt par 10 latiem. “Un viņš nāks atpakaļ?” jautāju. “Nu, protams, bet tikai vienu reizi, ja viņš atkal aizies, tad gan vairs nevarēšu līdzēt. Viss būs tavās rokās, ja būsi greizsirdīga, tad neceri, ka viņš to ilgi cietīs, gan jau atkal aizmuks.” Kad es jau nopriecājos, dziednieks teica, ka tik vienkārši varot arī nebūt. Problēmas varot sagādāt lāsts. “Ja tev ir uzlikts dzimtas lāsts, tas jānoņem, citādi puisi atgūt neizdosies. Var gadīties, ka tev ir uzlikta burvestības programma, arī no tās jātiek vaļā. Dzimtas lāsta noņemšana maksā 20 latu, bet atbrīvošana no burvestības programmas — 15 latu.”
Paniņas ar pulverīti
Kā jau gandrīz katrai sievietei, arī man aktuāla ir problēma — liekais svars. Dziednieks sludinājumā raksta, ka spēj atbrīvot arī no tā. “Tev būs jāpadzer pulverītis kopā ar paniņām, tādas labas zālītes, kas samazina ēstgribu. Būs arī ēšanas ierobežojumi. Mēnesī zaudēsi apmēram piecus kilogramus. Protams, vispirms man jāizpēta tavs organisms. Jāsāk ar limfas attīrīšanu, jāskatās, kas notiek kuņģī, cik stipra sirds.” Dziednieks vēl sarunas beigās iestarpina, ka nav nekāds naudas plēsējs, par apmeklējumu ņemot tikai piecus latus. Dārgas esot zāles — 30 latu.
No Elfu skolas
Dziednieks izrādās tik vispusīgs un izglītots, ka prot veikt arī čampi masāžu, ar kuras palīdzību varētu izārstēt un apturēt manu osteohondrozi. Čampi masāžu brīnumdakteris veic par smiekla naudu — viens seanss tikai 5 lati! Zinu, ka tāda masāža maksā vidēji ap Ls 20.
Sarunas beigās, cerību spārnota, pajautāju, kurā tad asociācijā dziednieks ir sertificēts. “Pie, pie, pie… nu bija tāda burvju un raganu skola, sauc par Elfu skolu, tur ieguvu sertifikātu,” attrauca dziednieks.
Lai gan par tādu Elfu skolu pat dzirdējusi neesmu, pēc sarunas esmu kā septītajās debesīs — mugura vairs nesāpēs, liekā svara nebūs, mīļotais atgriezīsies! Dzīve taču ir skaista!
Reglamentē licence
Godīgi jāsaka, ka tas viss stipri vien “ož” pēc klajas maldināšanas. Pašam nekas nav jādara — maksā tik naudiņu, izpildi dziednieka rīkojumus, un dzīve nokārtosies!
Kādēļ cilvēkiem tomēr ir tik liela interese par dziedniekiem, burvjiem, zīlēšanu un citādām mistiskām izdarībām? Mūsu ultramodernajā laikmetā, kad zinātne ir tik tālu attīstījusies, cilvēks joprojām atgriežas pie viduslaiku ārstniecības metodēm, zīlēšanas, tic lāstam un burvestībām.
Latvijā šobrīd nav Dziedniecības likuma, un dziednieka darbu reglamentē Latvijas Tautas dziednieku savienības un Latvijas Tautas dziednieku asociācijas izsniegtais sertifikāts un licence. Lai saņemtu asociācijas sertifikātu, dziednieks gadu ir kandidāts (mācās, iesaistās dziedniecības praksē), pēc tam viņu novērtē deviņu kompetentu dziednieku komisija, kurai dziednieks uzrāda arī psihoneiroloģiskā dispansera izsniegtu izziņu, ka viņš nav tā uzskaitē. Komisija pretendentam izsniedz dziednieka sertifikātu un licenci. Sertifikātā jābūt dziednieka fotogrāfijai, vārdam un uzvārdam, izsniedzēja nosaukumam un zīmogam, sertifikāta numuram un derīguma termiņam.
Protams, ir gadījumi, kas apliecina, ka ir cilvēki, kuriem piemīt spējas dziedināt, ielūkoties nākotnē.
Izārstē epilepsiju
Antra (vārds mainīts — aut.) apmeklēja dziednieku pirms vairākiem gadiem. “Dziednieci ieteica manas tantes kolēģe. Šīs dziednieces pakalpojumus izmantoju divas reizes.
Pirmoreiz pie viņas devos, kad mana meita saslima ar epilepsiju. Meitai dienā bija vairākas smagas lēkmes, ārsti bija bezspēcīgi, jo šo slimību izārstēt nevar. Dziedniece, pie kuras devos pēc palīdzības, bija sieviete ap četrdesmit. Nekā tāda, kā ierasts redzēt filmās, pie šīs dziednieces nebija. Ne melna kaķa, ne kaltētu zāļu buntīšu. Sieviete uzklausīja manu problēmu, palūdza mani brīdi pagaidīt un iegāja blakusistabā. Pēc ilgāka laika viņa iznesa apvārdotu sāli un cukuru, paskaidroja, kā jālieto. Dziedniece naudu neprasīja, es atstāju desmit latu, taču pusi viņa atdeva atpakaļ. Meita izveseļojās ļoti ātri, nepilna mēneša laikā.
Otrreiz pie šīs pašas sievietes vērsos pēc pāris gadiem. Vizuāli viņu bija grūti pazīt, dziedniece izskatījās daudz vecāka, seja klāta grumbām, pelēcīga. Man šķiet, tas tādēļ, ka visu savu spēku un pozitīvo enerģiju viņa atdeva slimniekiem. Arī šoreiz viņa man palīdzēja, izārstējot rozi.”
Marika (vārds mainīts — aut.) dziednieku apmeklēja vienu reizi.
“Man bija radušās problēmas personīgajā dzīvē, gribēju arī atbrīvoties no smēķēšanas. Braucu uz Rīgu pie dziednieces, pirms tam noskaidroju, ka šī sieviete ir ieguvusi atbilstošu sertifikātu.
Istabā valdīja krēsla, uz galda dega svece, tai blakus nolikta melna grāmata, kūpēja vīraka kociņš. Skanēja relaksējoša mūzika, pārņēma nedaudz “spokainas” izjūtas. Lai gan neprasīju, viņa man izlika kārtis un diezgan precīzi atstāstīja manu pagātni, zīlēja arī nākotni, bet daudz kas no tā nav piepildījies. Smēķēšanu tā arī neatmetu, bet sarežģījumi privātajā dzīvē atrisinājās pavisam citādi, nekā sieviete izzīlēja. Toreiz samaksāju 15 latu un vēlāk sapratu, ka nebija vērts.
***
uzziņa.
Latvijas Ārstniecības likums nosaka, ka ar ārstniecību var nodarboties personas, kurām ir medicīniskā izglītība. Daudzi dziednieki šo likumu pārkāpj. Ja cilvēks cietis dziednieka ārstēšanas dēļ, tad dziednieku var saukt pie kriminālatbildības.
