Aizkraukles mākslas skolā svētdien notika Dzejas dienu sarīkojums “Ziemeļu dzejas krāsas”.
Aizkraukles mākslas skolā svētdien notika Dzejas dienu sarīkojums “Ziemeļu dzejas krāsas”.
Sadarbībā ar Rakstnieku savienību to organizēja Aizkraukles rajona bibliotēku metodiķe Alda Paura un Aizkraukles tautas teātra aktieri.
Pasākumu atbalstīja Ziemeļu Ministru padomes informācijas birojs un Aizkraukles rajona padome. Ar Aizkraukles dzejas cienītājiem tikās dzejnieki Amanda Aizpuriete, Juris Kronbergs, zviedrs Ārne Jūnsons un islandietis Hrabns Andress Hardara dēls.
Ārnes Jūnsona vārsmu atdzejotājs latviešu valodā Juris Kronbergs lasīja zviedru kolēģa dzeju, un mums, klausītājiem, šķita, ka Zviedrijā viss notiek tāpat kā Latvijā. Dzejnieks atzīst — kad lietuslāses sit logā, viņš sajūt laimi un mīlestību, viņam rodas pārliecība, ka cilvēkam vienam otru jāsastop. Ārne Jūnsons dzejoļus sācis rakstīt, kad atklājis, ka viņam reiz bijusi bērnība. To dienu atmiņas tad lauzušās pasaulē, un tā tapuši viņa pirmie dzejoļi. Tagad viņš raksta arī par nāves tuvumu un ķīvītēm vēlīnā sniegā.
Islandietis Hrabns Andress Hardara dēls pēc profesijas ir bibliotekārs. Viņš Latvijā bijis vairākkārt, un te dzejniekam patīk. Viņš islandiešu valodā atdzejojis mūsu dzejnieces Vizmas Belševicas darbus, jo dzejniece viņam atklājusi, ka tieši Islandē ir vislielākie vēji, kuri iemācījuši saklausīt, ko runā koki un akmeņi. Viņaprāt, Latvijā ļoti daudz labu dzejnieku.
Juris Kronbergs pamanījis, ka rudens nāk basām kājām, ka, pateicoties viņam pašam, laiks stāv uz vietas. Emocionāls un pārdomas rosinošs bija Amandas Aizpurietes dzejas lasījums — viņai patīk rakstīt vēstules dieviem. Vajadzīga tikai viena balta lappuse.
