Pēc mēneša Ziemassvētki, drīz sāksim nolūkot svētku eglīti. Daudzi to nocirtīs privātmežā, bet vairums pilsētnieku pirks.
Pēc mēneša Ziemassvētki, drīz sāksim nolūkot svētku eglīti. Daudzi to nocirtīs privātmežā, bet vairums pilsētnieku pirks. Tirgū piedāvās arī valsts mežā cirstās eglītes, kuras augušas Aizkraukles rajona teritorijā.
Par Ziemassvētku eglīšu piedāvājumu no valsts meža stāsta Vidusdaugavas mežsaimniecības Kokneses iecirkņa vadītājs Ivars Ļoba:
— Katru pavasari Kokneses iecirknī egles un priedes iestādām vismaz 100 hektāru platībā, bet Ziemassvētku eglīšu audzes speciāli nestādām. Eglītes ļaujam cirst grāvmalās, stigās, jaunaudzēs, kur tās saaugušas par biežu.
Kokam no koka normāli jāaug divu metru attālumā, tāpēc eglīšu jaunaudzes jāretina. Stādot jaunu mežu, parasti kociņus iedēstām ar nelielu rezervi. Pirms Ziemassvētkiem visas audzes pārbaudām, kur vajag, kokus retinām.
Valsts mežā eglīšu ciršana tirdzniecībai jāsaskaņo ar vietējo mežsaimniecību. Eglīšu cena parasti nav augsta — līdz 30 santīmiem par metru garu, bet par divmetrīgu egli jāmaksā nedaudz vairāk. Piecus līdz sešus metrus gara egle maksā vairākus latus. Egļu tirgotāji, protams, tās pārdod par pašu noteiktajām cenām.
Ivars Ļoba un viņa kolēģi, valsts meža saimnieki, nekad nesoda cilvēku, kurš nocērt tikai vienu eglīti.
— Mēs to neņemam ļaunā. Citādi ir ar ļaunprātīgiem eglīšu cirtējiem, kuri bez atļaujas un mūsu ziņas no valsts meža izcērt ne tikai eglītes, bet arī citus kokus,— saka Ļobas kungs.
