Koknesieši Māru Bitāni pazīst
kā zinošu un erudītu novada domes attīstības nodaļas vadītājas vietnieci, taču ne visi zina, ka Mārai ir arī divi vaļasprieki —
viņa ir aizrautīga ceļotāja un ziemeļbriežu kolekcionāre. Par viņas otro aizraušanos novembrī varēja pārliecināties arī pagasta bibliotēkas bērnu nodaļā, kurā bija izstādīta šo Ziemassvētku vēstnešu kolekcija.
Pirmo noskata skatlogā
Pavisam Māras kolekcijā ir 65 ziemeļbrieži. Tās nav tikai mīkstās mantiņas, bet arī magnētiņi, krūzītes, svečturi, sveces, priekšauts, eglīšu rotājumi. Ziemeļbriežus kolekcionēt Māra sāka jau skolas laikā. Toreiz viņai varēja būt ap 14 gadiem, kad Jēkabpilī veikalā ieraudzīja pirmo ziemeļbriedi, kas bija tik mīlīgs, ka garām tam paiet nevarēja, un tas nokļuva Māras mājā. Toreiz gan viņa par ziemeļbriežu kolekciju nedomāja, bet acīmredzot jaunais “iemītnieks” bija tik magnētisks, ka pievilināja citus “sugas brāļus”, un tagad to ir vesels ganāmpulks.
Vienīgais pasaulē
Katram eksponātam ir savs stāsts, un katrs mīļš savā veidā. Taču vismīļāko skaitā Mārai ir draudzenes radītais briedis ar eglīti un novelkamiem zābaciņiem, kurš tamborēts ar lielu rūpību un mīlestību. Par šo eksponātu var droši teikt — tāds ir vienīgais pasaulē. Arī vīra vecāku dāvātais dejojošais briedis ir ļoti īpašs ar savu spēju likt pasmaidīt un iepriecināt, pateicoties amizantajam izskatam un dejotprasmei. Bibliotekāres stāsta, ja bibliotēka iegriezās kāds sadrūmis lasītājs, viņas tam parādījušās dejojošo briedi un tas īgņam licis gan pasmaidīt, gan rosinājis atkārtot briedīša deju kustības.
Vasaru pavada kastēs
Māras kolekcijas eksponāti mērojuši ceļu no daudzām pasaules valstīm. Tālākais ir no Tenerifes. Vēl ir brieži no Vācijas, Zviedrijas, Spānijas, Norvēģijas, Igaunijas, Lietuvas. Briežu pirkšanas azartā iesaistījušies gan draugi, gan ģimenes locekļi. Visi zina, ka, dāvinot Mārai kaut ko ar ziemeļbriežiem, nekad “nenošaus greizi”. Mārai ļoti patīk Ziemassvētki, un ziemeļbriedīši katru gadu novembrī tiek izmantoti mājas dekorēšanai. Pagaidām pavasarī un vasarā ziemeļbrieži tiek noglabāti kastēs, bet Mārai ir sapnis par skaistu skapi, kurā ziemeļbrieži visu gadu var iepriecināt Māru un viņas viesus.
Aiz sētas
Kas zina, varbūt kādreiz Māra izvizināsies arī ziemeļbriežu kamanās, pagaidām viņai tas vēl nav izdevies. Savukārt īstu ziemeļbriedi viņa pirmoreiz redzējusi pirms diviem gadiem, kad devās ceļojumā uz Tallinas svētku tirdziņu. Tiesa, aiz sētas gan tos bija grūti saskatīt. Ja notiktu brīnums un ziemeļbriežu pajūgs piestātu pie Māras mājas, viņa Ziemassvētku vecītim lūgtu ceļojumu uz kādu vietu, kur vēl nav būts, jo viņai ļoti patīk iepazīt pasaules unikalitāti un skaistumu tuvākos un tālākos braucienos.
Ziemeļbriedis no cita skatpunkta
Kā zināms, Santaklausa slavenais palīgs ir ziemeļbriedis Rūdolfs.
Hei, Stampātāj! Dejotāj! Dižman un Dārdon! Ei, Zvaigzne un Brašuli, Zibsni un Pērkon! — tā Ziemassvētku vecītis mudina ceļā pārējos ziemeļbriežus.
Kā vēsta ārzemju preses materiāli, pirms pāris gadiem norvēģu un holandiešu zinātnieki gribējuši atrast skaidrojumu Santaklausa palīga slavenā ziemeļbrieža Rūdolfa deguna sarkanumam. Pētījumu rezultāti patiešām atklāja, ka noteiktos laika apstākļos ziemeļbriežu deguns kļūst sarkans. Noskaidrots arī, lai nogādātu uz 100 miljoniem māju Santaklausa dāvanas, briedim jātraucas ar ātrumu 1000 kilometru sekundē. Šāda ātruma radītā berze diemžēl ragavas ar visām dāvanām saberztu putekļos. Taču, lai arī kādi būtu zinātnieku pētījumi, vienu nakti gadā ziemeļbrieži veic šo brīnumu. ◆
