Kaut nu ātrāk paietu šis Ziemassvētku trakums!
Kaut nu ātrāk paietu šis Ziemassvētku trakums! Tā Izabellas rosīšanās jau ir līdz kaklam. Knapi spēju izpildīt visas viņas vēlmes! Pirms svētkiem viņa bija iedomājusies pārkārtot dzīvokli. Viendien līdz trijiem naktī ņēmās. Man jau nebūtu nekas pretī, bet es taču nevaru gulēt. Ik pa brīdim: “Indriķi, pārstum to un pārstum šito!”. Šodien Izabella staro — priecājas par savu pūliņu augļiem. Nezinu gan, ko teiktu profesionāli interjeristi, bet man šķiet diezgan šokējoši. Tagad mums katrai telpai ir nosaukums, piemēram, vienu no istabām sauc Žagatas ligzda. Tajā viss spīd un vizuļo. Aizkari zeltainā krāsā, tāds pats galdauts un gultas pārklājs, bet pie griestiem karājas sniegpārsliņas — nu tā kā bērnudārzā.
Istaba, kurā ir eglīte, ir noformēta šosezon modernākajā — oranžā krāsā. Sākās ar to, ka man vajadzēja puspasauli apskriet un meklēt oranžus bumbuļus. Vienbrīd Izabella pat ieminējās, ka interesanti izskatītos arī oranža eglīte — es jau biju sabijies, ka man ar ūdenskrāsām būs jākrāso katra skujiņa.
Vistrakākā mums ir virtuve — uzbudinoši sarkanā krāsā. Bet laikam jau ilgi tā nebūs, jo Izabella konstatējusi, ka pēc sarkano aizkaru pielikšanas krietni palielinājusies mana un kaķu ēstgriba. Acīmredzot krāsas ietekmē pastiprinās kuņģa darbība.
Cik labi, ka Ziemassvētki ir tikai reizi gadā!
Indriķis
