Latviešu kultūrā pieņemts, ka Ziemassvētkos mielasta galdā jābūt vismaz deviņiem ēdieniem. Tradicionāla svētku sastāvdaļa ir rasols, kotletes, zirņi un citi ēdieni. Tradīcijas jākopj, tomēr tas nav iemesls stagnācijai. Aizkraukliete, ēdienu blogere Rita Garbuzova piedāvā neparastas idejas svētku galdam. Labu apetīti!
Izraujies no komforta zonas — pamēģini ko jaunu!
— Svētkos tradicionāli ceļam galdā rasolu, kotletes un citus ierastus ēdienus. Vai to var mainīt?
— Tradicionālie ēdieni mums asociējas ar bērnību, drošības izjūtu, tā ir mūsu komforta zona, tāpēc tos aizvietot ir ļoti grūti. Šis temats jāizvērtē no psiholoģiskā viedokļa. Vai mums vajag aizstāt tradicionālos ēdienus un kāpēc? Ja būs skaidrs konkrēts mērķis, tad izmaiņas nāks viegli. Man gluži vienkārši tradicionālais ēdiens vairs neder enerģētiski, tāpēc man tas nav grūti. Vispār katram vajadzētu kaut reizi pamēģināt pelēko zirņu kotletes, lai saprastu, cik milzīgu gardumu dzīvē palaižam garām. Tāpat Ziemassvētku galdam var štovēt kāpostus ar kaltētām vai saldētām sēnēm un svinīgumam mazliet pielikt kūpinātu papriku. Var taisīt salātus bez majonēzes, bet ar kādu labu garšaugu un citronu olīveļļu, balzamiko ar kuskusu, pekanriekstiem, apelsīnu šķēlītēm un salātu lapiņām vai, ja ļoti gribas, majonēzi, tad ierastā rasola vietā var uztaisīt sakņu salātus, kas sastāv no pastinaka, selerijas saknes, kartupeļa, burkāna, pētersīļa saknes, zaļajiem zirnīšiem, ābola, skābētiem gurķīšiem un majonēzes. Var marinēt sēnes un baklažānus Ziemassvētku garšvielās. Baklažānus var pildīt ar visdažādākajiem pildījumiem, mans iemīļotākais ir ar kapātiem valriekstiem un ķiploku.
Uzkodas katru gadu mainās
— Kas būs uz tava svētku galda?
— Viennozīmīgi biešu buljons ar maziem meža sēņu vareņikiem no plaucētās mīklas (šī ir poļu recepte, ko mēs visi esam ļoti iecienījuši jau gadiem), sakņu salāti, pākšaugu kotletītes/plācenīši ar glazētiem burkāniņiem un krāsnī ceptiem kartupeļiem ar timiānu un ķiploku. Uzkodas parasti katru gadu mainās, jo, kaut gan ir ēdieni, kas ļoti garšo, ir vēl tik daudz ideju un recepšu, ko gribas izmēģināt.
— Vai tradicionāli galdā cel deviņus ēdienu?
— Nē, ēdienus neskaitu. Mēs arvien biežāk svētkos ēdam kārtās — starteris jeb pirmais ēdiens, galvenais ēdiens ar piedevām un deserts. Tādējādi mazāk laika pavadot virtuvē, kas vienmēr pozitīvi atsaucas uz namamātes garastāvokli. Šādi var ļoti labi paēst, bet nepārēsties.
— Kādi produkti nav novērtēti un nav iekļuvuši ikdienas kulinārijā?
— Novērtēti nav pākšaugi, tofu un brokoļi. Izrādās, ka no šķeltajiem zirņiem var taisīt ne tikai zupu, bet arī kotletītes, plāceņus un pat pankūkas! Izrādās, ka tofu nav negaršīgs “kaut kas no sojas”, bet viss ir atkarīgs, ar kādām garšvielām marinē. Bet to vispār varētu attiecināt uz lielāko daļu produktu. Cilvēki kļūst apzinīgāki, un es ļoti ceru, ka jaunais “garšīgi” būs vienlīdzīgs ar “veselīgi”. Un tas “veselīgi” tad būs patiesi jaunais “garšīgi”.
Ģenerē idejas jaunām receptēm
— Ar savām receptēm dalies un kārdini Instagram lietotājus. Kā šī interneta vietne mainījusi tavu dzīvi?
— Tas ir liels pienesums manai dzīvei. Pirmkārt, tas ir kā iedvesmas avots, kur viens no otra mijiedarbojas un iedvesmojas. Otrkārt, protams, ka tā es uzrunāju klientus un potenciālos klientus visām savām avantūrām. Viss sākās ar kūkām, bet tagad, kad kūku mūza mani pametusi, rīkoju kulinārās klases un pārdodu pašgatavotu humusu. Mana ikdiena ir ļoti brīva, pusslodzi strādāju par ģimenes asistentu, pārējā laikā ģenerēju idejas jaunām receptēm vai gatavošanas klasēm, aizraujos ar ezotēriku un ļoti attīstos tajā, mācoties, lasot un apmeklējot nodarbības.
— Svētku lielākais klupšanas akmens ir pārēšanās. Kādi ieteikumi?
— Ēdot augu valsts uzturu, nemaz nevar tik ļoti pārēsties. Manuprāt, sevis ierobežošana svētkos padarītu mūs dziļi nelaimīgus. Es aicinātu izvēlēties vieglākas un veselīgākas alternatīvas. Puncis būs pilns, bet tā lielā smaguma nebūs. Sevi ir jāmīl un nav jāliek mūždien rāmjos, var iet citu ceļu. Pierast un ierobežot nevajadzēs, un rezultāts būs pavisam cits.
Tas, ko ēd bērni, atkarīgs no vecākiem
— Mūsdienās bērni ir izlepuši. Vai, plānojot svētku galdu, jārēķinās, ka “jaunumus” neēdīs?
— Pēc savas un to draudzeņu pieredzes, kas ļoti apzināti baro savus bērnus, varu droši teikt, ka tas, ko ēd vai neēd mūsu bērns, ir atkarīgs tikai no mums. Ja no paša sākuma pieradināsim viņus pie dažādiem produktiem, īpaši dārzeņiem, tad problēmu nākotnē nebūs. Protams, kā jau ikvienam, ir kaut kas, kas garšo vairāk vai mazāk, bet ar dārzeņiem problēmu nav. Problēmas ir tikai ar negaršīgi pagatavotu ēdienu, nevis konkrētu produktu, un sajūsmu bērnos var raisīt, iesaistot viņus gatavošanā. Tas ir ne tikai lielisks veids, kā jau mazotnē iepazīstināt mazo cilvēku ar ēdiena tapšanu, bet arī lielisks veids, kā pavadīt laiku kopā. Gribu uzsvērt, cik tas ir svētīgi bērnam jau no mazotnes iemācīt ēdienu. Jo vairāk dažādu garšu un produktu bērns pamēģinās, jo vairāk viņam būs attīstījušās garšas kārpiņas, un tas tiešām ir burvīgi, ka, piemēram, aizceļojot kaut kur, cilvēkam nav jāēd tikai kartupeļu frī, bet var mierīgi izgaršot visus ēdienus un tādējādi vairāk saprast citas valsts ēšanas kultūru. ◆
Ēdiena blogere Rita Garbuzova iesaka netradicionālas receptes svētku galdam.
Štovēti kāposti ar meža sēnēm
Štovētiem kāpostiem pievieno sauju žāvētu plūmju, šļakatiņu apelsīnu sulas, atsevišķi apcep meža sēnes ar sīpoliņu, lauru lapu, dažiem smaržīgo piparu graudiņiem, šķipsniņu kūpinātas paprikas pulvera, var arī pievienot pāris krustnagliņu. Kāpostiem pievieno sēnes un sautē vēl vismaz 30 minūtes uz lēnas uguns.
Pelēko zirņu
kotletes
500 g pelēko zirņu samaļ gaļas maļamajā mašīnā vai sasmalcina kombainā tā, lai masā būtu lielāki un mazāki gabaliņi. Pievieno smalki sakapātas trīs vai četras ķiplokdaiviņas, lielu smalki sagrieztu sīpolu, šķipsnu cukura, sāli un piparus un miltus uz aci — tā, lai masa kļūst lipīga. Kotletītes veido ar slapjām rokām, apviļā miltos un cep līdz brūnumam.
Rutku krēmzupa
Katliņā apcep vienu sīpolu un vienu purava balto daļu. Pievieno trīs kartupeļus, divus lielus rutkus, vienu kāli, sāli, piparus, lauru lapu un vienu tējkaroti lupstāja (nesaprotami aizmirsts garšaugs, kas padara katru ēdienu karalisku) un sautē vēl kādas septiņas minūtes. Pievieno buljonu vai ūdeni, vāra, līdz dārzeņi gatavi. Sablenderē. Zupa ir šķietami vienkārša, bet mana bloga lasītāji ir viņu ļoti iemīļojuši un labprāt pasniedz tieši svētkos kā pirmo ēdienu.
Cukini un baklažānu rullīši ar grilētas paprikas pildījumu un pistācijām
Plāksnēs sagriež vienu cukini un vienu baklažānu, apber ar sāli un ļauj pastāvēt 30 minūtes vai pat nakti. Plāksnītes nosusina, apcep uz grila vai parastajā pannā. Pa to laiku liek cepties cepeškrāsnī vienu sarkano papriku, trīs ķiplokdaiviņas, pārkaisa ar timiānu un šļakatu olīveļļas. Apceptai paprikai rūpīgi noņem miziņu un liek bļodā ar kiplokdaiviņām atdzist.
Veido Indijas riekstu krēmu — glāzi Indijas riekstu iemērc uz nakti, nākamajā dienā nokāš ūdeni, pievieno sāli, trīs ēdamkarotes citrona sulas, pusglāzi ūdens un blenderē līdz gludai masai. Masai pievieno sakapātu grilēto papriku un ķiplokus, asumiņam kajēnas piparus vai čili un sauju pistāciju vai valriekstu. Cukini/baklažānu strēmelītes galā liek karoti pildījuma un rullē rullīti. Var izmantot koka irbulīti, lai rullīši nejūk ārā. ◆
