Sals un sniegs šogad vareni lutina ziemas prieku baudītājus. Brīvdienās kalni cilvēku pilni, no pažobelēm ārā tiek vilktas ragaviņas, slēpes, slidas, veikalos ir liels pieprasījums pēc šļūcamajām pannām, bļodām un pūšļiem. Taču “saldēdienam” garšu nereti izbojā traumas, kas atlikušajām ziemas baudām pārvelk treknu svītru.
Parasti traumas ir klāt ne sauktas, ne aicinātas, un ziemā visbiežāk cilvēki tās gūst, krītot uz slidenām ietvēm — secina fiziskās veselības, sporta medicīnas un rehabilitācijas centra “Sporta laboratorija’’ ārste Sandra Rozenštoka. Raksturīgākās ir mežģījumi, sastiepumi, smadzeņu satricinājumi, neiztikt arī bez lūzumiem.
Aktīvajiem ziemas prieku baudītājiem mājas aptieciņā vajadzētu būt pirmās palīdzības līdzekļiem negaidītām traumām, bet jāatceras, ka uz ielas paslīdēt var jebkurš, arī īstens ziemas prieku nīdējs.
Bez sāpēm neiztikt
Vai trauma gūta, krītot uz ledus vai arī baudot ziemas priekus, to ārstēšana neatšķiras. “Vispirms jānovērtē traumas smaguma pakāpe. Visos gadījumos pirmā reakcija ir sāpes. Traumas mēdz iedalīt vieglās, kas parasti pāriet piecu dienu laikā, vidējās, kad jārēķinās ar piecu līdz desmit dienu ilgām sāpēm, kā arī smagās traumas, kad kustību ierobežojumi ir ilgāk par desmit dienām. “Ja šķiet, ka nav kaula lūzuma, trīs dienas var palikt mājās un sāpīgo vietu aprūpēt pats, taču, ja arī pēc piecām dienām sāpes kaut nedaudz nav rimušas, vēlama ārsta konsultācija,” stāsta S. Rozenštoka. Sasitums var pāriet nedēļas laikā, bet sastieptas saites vai sānu saišu plīsums ārstējams krietni ilgāk, turklāt, ja cietušas ceļgala krusteniskās saites, kas parasti notiek slēpojot, visticamāk, būs vajadzīga operācija.
Pirmā palīdzība
Pēc kājas vai rokas sasituma vispirms sāpīgajai vietai jāpieliek aukstums — ledus vai sniegs, tas noņems tūsku, asinsizplūdumu un sāpes — stāsta sporta ārste. Pampums ar laiku parādīsies, bet, cik tas būs liels, atkarīgs no sastiepuma nopietnības. Sāpju remdēšanai var lietot pretsāpju un pretiekaisuma gelus ar atvēsinošu efektu. Kājas potīte, kas parasti cieš visbiežāk, jātur mierā nedaudz piepacelta, lai kājas apakšējā daļā nepalielinās tūska. Kājas nevajag turēt arī sakrustotas. “Mēs, sporta medicīnas ārsti, kāju iesakām nedaudz vingrināt, cik vien sāpes to ļauj. Sēžot pēdu nostiepj un atliec. Galvenais, lai muskuļi darbojas, arī tas mazinās tūsku, uzlabos asinsriti un veicinās ātrāku izveseļošanos,” stāsta S. Rozenštoka.
Marles vietā —
elastīgā saite
Lai neierobežotu kustību iespējas, sāpošo vietu vajadzētu apsaitēt ar elastīgo saiti, bet ne marles pārsēju. “Saiti vēlams aplikt tikai tad, ja nepieciešams kaut kur nokļūt, piemēram, līdz aptiekai, un arī uz neilgu laiku. To nosaitē astoņnieka veidā — ap potīti un pēdu,” rekomendē sporta ārste.
Kā pateikt, vai kāja nav lauzta? S. Rozenštoka skaidro, ka ne vienmēr kaula lūzums ir pamanāms. “Cilvēkam jāmēģina koncentrēties un viegli pašūpoties uz pilnas sāpošās kājas pēdas. Ja nav nekādas balsta funkcijas un kāju nevar pat lāgā pie zemes piedurt, noteikti nepieciešams veikt rentgena uzņēmumu, jo, ja arī kauls būs tikai iesprādzis, to, visticamāk, vajadzēs fiksēt ar ģipša palīdzību,” piebilst ārste.
Arī krist jāmāk
Krītot var ne tikai traumēt kājas, lūst arī roku kauli. “Parasti tas ir tipiskais plaukstas lūzums virs locītavas, jo plaukstu intuitīvi ‘‘pašauj’’ zem ķermeņa kritiena laikā. Taču krītot nevajadzētu domāt par somiņu vai iepirkumu maisiņa saturu, bet par to, kā kritiena laikā sadalīt ķermeņa svaru, lai viss smagums nebūtu tikai uz roku vien. Jācenšas svaru sadalīt uz celi, dibenu, roku un citām ķermeņa daļām, protams, sargājot galvu,” mudina ārste.
Zilumi
Pēc trieciena parādījies zemādas asinsizplūdums ir pat vēlams, tas nozīmē — tas neveidosies nekur dziļāk audos. “Viss, kas nāk uz āru, ir labs,” ar smaidu piebilst ārste. Ziluma vietai viņa iesaka pielikt vēsu kompresi un viegli to glaudīt kustībā uz augšu, tas veicinās asinsriti un limfas drenāžu bojātajā vietā. Roku vai kāju, kur izveidojusies hematoma, vēlams kustināt, lai asinsizplūdums ātrāk uzsūcas. Šim mērķim var lietot arī celulīta un striju novēršanai paredzētus krēmus. Ārste atzinīgi novērtē tautas metodes, kas mazina tūkumu, piemēram, svaiga kāposta lapa. “Ja zilums ir ļoti liels, sāpīgs un apkārtējā āda apsārtusi, tas ir iekaisis, tad gan pēc palīdzības jāvēršas pie ārsta,” brīdina S. Rozenštoka.
Vēl tautas medicīnā zilumus iesaka mazināt ar zobupastu. Zinātniska pamatojuma tam nav, taču, tā kā pasta satur atvēsinošo mentolu un novērš smaganu asiņošanu, iespējams, neliels uzlabojums no tās varētu būt. Vismaz padarot košo laukumu mazāk spilgtu. Tie, kam patīk eksperimentēt, asinsizplūdumu var mēģināt mazināt arī ar etiķa šķīduma kompresi, rabarbera vai kāposta lapu.
Smadzeņu
satricinājums jāizguļ
Nokrist pareizi, lai nesasistu galvu, ir jāprot, jo bieži vien tādās reizēs pret zemi atsitas arī galva. “Ja pēc tam tā sāp, ir reiboņi, jūtamas asinsspiediena izmaiņas vai slikta dūša, visticamāk, vainīgs būs smadzeņu satricinājums. Ja galva sasista viegli, ieteicams divas trīs dienas mierīgi pagulēt, bet liela smadzeņu satricinājuma gadījumā gultas režīms būtu jāievēro vismaz desmit dienu,” stāsta ārste. Viņa atgādina — ja smadzeņu satricinājumu neizguļ, cilvēkam pat vairākus gadus var regulāri sāpēt galva.
