(2. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags’’ 8. novembra numurā.)
Pagājušajā gadā no Krievijas bija spiests aizbēgt vides aktīvists zoologs Surens Gazarjans, jo viņš piedalījās dažādās protesta akcijās pret Sočos pieļautajiem pārkāpumiem, gatavojoties ziemas olimpiskajām spēlēm. Mediji ziņo, ka nesen aizdomīgā avārijā cietis cits vides aktīvists Vladimirs Kimajevs. Viņa mopēdam esot tīšām sabojātas bremzes. Vissvaigākā ziņa: Sočos uz ielas arestēts vides aizstāvis Andrejs Rudomahs. Viņš atklāti kritizēja Soču attīstības plānu jau pašos pirmsākumos. Pirms tam Rudomahs esot izsekots, viņa telefona sarunas noklausītas.
Visdārgākās
olimpiskās spēles
Sočus par 2014. gada ziemas olimpisko spēļu (OS) pilsētu noteica jau 2007. gadā Gvatemalā, Starptautiskās olimpiskās komitejas 119. sesijā. Toreiz pat pati Krievija nevarēja iedomāties, ka šīs spēles izmaksās tik dārgi. Pēc pašreizējiem rēķiniem, tās būs līdz šim visdārgākās. Olimpisko spēļu sākotnējais budžets ir 12 miljardu dolāru, tad vēl 3,5 miljardus piesaistīšot no komercavotiem. Taču valdības opozīcija lēš, ka patiesībā OS Sočos izmaksās pat vairāk kā 30 miljardu dolāru, jo patieso summu Kremlis noklusējot. Tagad jau ziņo par 50 miljardiem.
Salīdzinājumam: 2006. gada OS Turīnā Itālijā un 2010. gada OS Vankūverā Kanādā izmaksāja tikai 3 miljardus dolāru. Teiksiet — bagātā Krievija! Lai tik tērē, ja var to atļauties. Taču tā ir arī Krievijas iedzīvotāju nopelnītā un nodokļos samaksātā nauda, kas būtu ļoti vajadzīga dzīveslīmeņa uzlabošanai visā plašajā valstī. Zinātāji teic, ka diemžēl liela daļa šo miljardu līdz Sočiem nemaz nenonāks, tie jau sen ir “iekrituši” politiķu, funkcionāru un afēristu dziļajās kabatās. Tomēr kaut kas jau ir palicis un tiek likts lietā, jo no jauna uzcelt visu to, kas paredzēts, bez naudas maisiem nu nekā nevarētu.
Pārvadi pat jūras dzelmē
Daļēji pārpurvotajā Emeritinskas ielejā, kur sāka celt olimpisko ciematu, nācās “iegrūst” miljoniem dolāru, jo vispirms milzīgajai teritorijai ielēja betona pamatu.
Daudzajiem olimpiskajiem objektiem, kuri visi jāuzceļ pilnīgi no jauna, vajadzēs milzīgu daudzumu elektroenerģijas. Tai vien tērēs 3,2 miljardus dolāru. Saistībā ar OS paredzēts divreiz palielināt Soču TEC jaudu, rekonstruēt Krasnojarskas HES, uzbūvēt divas jaunas TEC Krasnodarā un Adlerā, uzcelt gāzes elektrostaciju Novorosijskā un Tuapses pilsētā, ierīkot jaunas elektropārvades līnijas simtiem kilometru garumā gan kalnos, gan pa Melnās jūras dibenu, pilnībā nomainīt elektroapgādes līnijas Sočos.
Soču mērijas bezmaksas avīzītē, ko izplata slēgtā laikraksta vietā, bija rakstīts, ka pilsētā jāatjauno ap 700 kilometru elektrokabeļa un līdz olimpiskajām spēlēm jāuzceļ 400 apakšstaciju. Tie ir milzīgi apjomi. Par to, ka Sočos elektroietaises patiešām pārbūvē un rosība notiek, liecina kaut vai tas, ka elektrību pilsētā bieži vien atslēdz, iepriekš par to pat nebrīdinot. Tas gan notiek lielākoties vēlu vakaros un nakts stundās.
Latvijas bobslejisti un kamaniņu braucēji šobrīd trenējas Soču jaunajā trasē, un sporta mediji vēsta, ka arī trasē pazudusi elektrība… Cerams, tā nenotiks OS laikā.
Ledus jau
iemēģināts
Olimpiskajā ciematā, kas ir 25 kilometrus no Soču centra, Adleras tuvumā, sākotnēji bija plānots uzcelt 11 supermodernu stadionu, daļu no tiem — pašā Melnās jūras piekrastē: hokejam, daiļslidošanai, kērlingam. To aprises jau redzamas: olimpiskā hokeja turnīra halle “Šaiba” (“Ripa”) un ātrslidošanas un daiļslidošanas halle “Zastivšaja kapļa” (“Sastingusī lāse”) jau esot gatavas un ledus iemēģināts. Visi olimpiskie objekti esot sagrupēti olimpiskajā parkā, dažu minūšu gājiena attālumā viens no otra, lai sportistiem nekur tālu nebūtu jāpārvietojas.
Kalnu klastera (ģeogrāfiski koncentrēts kopīgām interesēm savstarpēji saistītu līdzīgu objektu modelis — aut.) celtnes top ciematā Krasnaja Poļana, kurš ir 42 kilometrus no Adleras. Tur trasēs sacentīsies distanču un kalnu slēpotāji, biatlonisti, bobslejisti, kamaniņu braucēji un snovbordisti.
Krasnaja Poļana ir apdzīvota vieta 550 metru virs jūras līmeņa Lielā Kaukāza kalnos, bet olimpisko spēļu objekti būs pat līdz 1800 metriem virs jūras līmeņa. Lai nokļūtu visaugstākajā vietā, pa trošu ceļu četrvietīgos vagoniņos jābrauc ar trīsreizēju pārsēšanos.
No virsotnes tālumā redzams kalnu slēpošanas kūrorts “Roza Hutor”, kurš vienīgais esot bijis pilnībā pabeigts jau pagājušajā ziemā. Vietējie stāstīja, ka tā esot elitāra sporta bāze ar kotedžu tipa mājiņām slēpotājiem, ar kvalitatīviem pacēlājiem uz trasēm un sakoptu apkārtni. To, vai kādreiz līdzīgi būs sakārtota visa “Krasnaja Poļana”, šobrīd nevar pateikt.
(Turpmāk vēl.)
