(1. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags’’ 8. novembra numurā.)
Krievijas opozīcijas līderis Boriss Ņemcovs, kurš ir dzimis un audzis Sočos, kādā intervijā jau 2010. gadā teica: “Putins ir atradis vienu no tām vietām Krievijā, kur ziemā nav sniega. Viņš nolēma izveidot ledushalles vissiltākajā Krievijas reģionā. Soči ir subtropi. Tur nav slidošanas un hokeja tradīciju. Sočos mēs dodam priekšroku futbolam, volejbolam un peldēšanai. Citiem Krievijas reģioniem vajag ledushalles, bet mums — nē.”
Par Krievijas dīvaino izvēli nudien jābrīnās. Nu kā var ziemas olimpiskās spēles rīkot pilsētā, kurā ziemas vidējā temperatūra ir +6 grādi un sniega sega februārī noturas apmēram četras dienas, sasniedzot vidēji tikai viena centimetra biezumu? Sinoptiķu novērojumi liecina, ka ziemā sniegs Sočos snieg ne ilgāk kā divas dienas un slapjas sniegpārslas ar lietu mēdz būt ne vairāk kā četras dienas! Nav nemaz jārokas senā pagātnē. Piemēram, 2010. gadā maksimālā temperatūra Sočos bija +23,8 grādi! Vietējie stāsta, ka sniegs katram gadījumam esot jau sakrāts milzīgās saldētavās trašu tuvumā…
Nelegālas būves,
tukši dzīvokļi
Daži Krievijas ziņu avoti, protams, valdošajai elitei opozīcijā esoši, atklāj patieso iemeslu, kāpēc olimpiskās spēles būs tieši Sočos. Lai rastu iespēju Krievijas varenajiem “atmazgāt” naudu, iedzīvoties no spēlēm piešķirtajiem miljardiem, Melnās jūras krastā sabūvēt mājas, ko vēlāk izdevīgi pārdot. Par to atklāti rakstīja arī vienīgā ilggadējā pilsētas avīze “Kurortnaja Gazeta” un tāpēc tika slēgta. Par to, ka žurnālistu atklātās afēras ir patiesas, liecina visapkārt redzamās pabeigtās un nepabeigtās jaunbūves — milzīgi daudzstāvu nami ar tukšiem pārdošanai domātiem dzīvokļiem.
Shēma bijusi visai vienkārša: no vietējiem iedzīvotājiem lēti nopirkt zemesgabalu, nojaukt uz tā esošo mājeli, dabūt atļauju vietā uzbūvēt, teiksim, trīsstāvu ēku (daudzstāvu apbūve Sočos nav atļauta — aut.), bet patiesībā uzsliet 12 vai pat 16 stāvu namu. Tādi Sočos piederot vairākiem Kremļa politiķiem, arī “slavenajam” Vladimiram Žirinovskim. Taču šie izdevīgie darījumi, kā liecina publikācija žurnālā “Ogņi Soči”, šogad pavasarī esot nobremzēti, proti, uzceltās mājas netiekot pieņemtas ekspluatācijā, bet vēl nepabeigtās aizliegts turpināt būvēt. Ierosināti simtiem tiesas procesu. Pie visām šīm mājām izvietoti milzīgi plakāti par dzīvokļu pārdošanu, taču “milzenēm” logi ir tumši, jo tām aizliegts pieslēgt elektroapgādi, gāzi, ūdensvadu un kanalizāciju. Solīts nelikumīgi uzceltās daudzstāvu mājas nojaukt, taču Soču iedzīvotāji tam netic.
“Uzķeras”
uz reklāmām
Tikai viens piemērs. Viena no nelikumīgajām daudzstāvenēm esot uzslieta burtiski pāris soļu attālumā no Krievijas prezidenta rezidences. Vietējie to pat nodēvējuši par “torni snaiperim”. Sašutušie Soču iedzīvotāji ir rakstījuši kaudzēm vēstuļu, sūdzību visām iespējamajām iestādēm Sočos, Kubaņā, Maskavā, pat pašam Vladimiram Putinam, taču nekāda reāla rīcība nav sekojusi. Tikai solījumi.
Cietēji izrādījušies daudzu Krievijas apgabalu iedzīvotāji, kuri “uzķērušies” viltīgi izliktajai “ēsmai” reklāmās presē, televīzijā, internetā: samaksā pusotra miljona rubļu, un tu kļūsi par ekskluzīva dzīvokļa īpašnieku Sočos! Tādu piedāvājumu par Krievijas mērogiem pieticīgu summu grūti būtu atrast pat Krievijas nomales pilsētās. Kāda sibīriešu ģimene Maskavā ieraudzījusi tādu reklāmu, turpat samaksājusi prasīto summu, bet, kad aizbraukusi uz Sočiem apskatīt “nopirkto” dzīvokli, izrādījies, ka māja pat netiek celta…
Soču televīzijā raida reklāmu “Nepērc gaisu!”. Tā domāta, lai cilvēki ‘‘neuzķeras’’ uz maldinošajiem solījumiem “Dzīvoklis par puscenu Sočos!”. Kāds varbūt kritīs kārdinājumā, bet patiesībā nonāks “pie tukšas siles”, jo māja, ja arī ir uzcelta, netiks nodota ekspluatācijā un nopirktais dzīvoklis paliks neapdzīvots. Nelegāli uzcelto māju saraksts ir ievietots arī internetā.
Poligons korupcijai un patvaļai
Par to, kā Sočos sāka 500 hektāru lielā olimpiskā parka (tā to dēvē Krievijā — aut.) un septiņu galveno objektu celtniecību, daudz ir rakstīts gan Krievijas, gan pasaules presē. Nekur neizlasāmas detaļas uzzināju no draugiem Sočos un citiem vietējiem iedzīvotājiem, kuri uz savas ādas izbaudījuši liktenīgā lēmuma — rīkot olimpiādi Sočos — sekas.
Pirms izveidot milzīgo būvlaukumu, nojauca 4000 māju, patiesībā visu vecticībnieku ciematu Melnās jūras piekrastē, atņēma zemi un uz citurieni piespiedu kārtā pārvietoja 16 tūkstošu Soču iedzīvotāju. Krievijas prezidentam lojālajos preses izdevumos teikts, ka no mājām izliktajiem cilvēkiem uzcēla modernas kotedžas un piešķīra plašus dzīvokļus. Patiesībā, kā stāsta vietējie iedzīvotāji, no senču mītnēm patriektajiem ierādīja dzīvesvietu vecās mājās bez labierīcībām, pat barakās. Varēja, protams, no tām atteikties, bet tad izsniedza tikai simbolisku naudassummu, par kuru nopirkt normālu mitekli pat nebija ko domāt. Tas man atgādināja padomju laika viensētnieku pārvietošanu meliorācijas kampaņas laikā Latvijā. Arī tad nomaļo sētu iemītniekus izlika no mājām un sadzina ciematos. Tikai ar to atšķirību, ka ciematos jau bija sagatavotas tipveida mājas vai arī ar valsts vai kolhoza praktisku un finansiālu palīdzību viegli un ātri varēja uzcelt jaunas.
Cieš vides
aizstāvji
Ekonomists Sergejs Medvedevs savā rakstā žurnāla “Forbes” krievu versijā rakstīja: “Soči — poligons koruptīvām shēmām, policijas patvaļai un antikonstitucionāliem lēmumiem. Tieši tur pirmo reizi tika pieņemts likums privātīpašniekiem atņemt zemi olimpisko spēļu vajadzībām. Tieši Sočos sākās īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iznīcināšana, veicot apbūvi nacionālo parku teritorijā.”
Diemžēl vides aktīvisti, kuri cīnījās pret nodarītajiem postījumiem Soču Nacionālajam parkam, Kaukāza rezervātam un Melnās jūras pludmalēm, ir izjutuši Krievijas represīvo iestāžu pretdarbību.
(Turpmāk vēl.)
