Mainīgie laika apstākļi aprīļa sākumā un slapjais sniegs uz nesasalušas augsnes virskārtas veicināja pelējuma izplatību ziemāju sējumos, tāpēc šobrīd augiem ļoti nepieciešams slāpekļa papildmēslojums.
Mainīgie laika apstākļi aprīļa sākumā un slapjais sniegs uz nesasalušas augsnes virskārtas veicināja pelējuma izplatību ziemāju sējumos, tāpēc šobrīd augiem ļoti nepieciešams slāpekļa papildmēslojums.
Tā kā lielākā daļa ziemāju sējumu sadīga laikā no septembra vidus līdz oktobra sākumam, sākoties ziemošanai, tie bija ar 4—5 lapām vai pašā cerošanas sākumā. Pirms pārziemošanas augi dažos laukos bija nedaudz inficēti ar lapu pelēkplankumainību, tomēr slimības izplatība un attīstība nebija nozīmīga.
Ziemāji, kuriem jau rudenī bija pietiekami fosfora un kālija, izveidoja stabilu un pārziemot spējīgu sakņu sistēmu. Arī jaunie dzinumi pārziemojuši un var turpināt cerot. Tomēr slapjais sniegs uz nesasalušas augsnes veicināja pelējuma strauju izplatību.
Valsts augu aizsardzības dienesta inspektore Inita Sudraba informē: “Vakar, veicot pēdējās pārbaudes Aizkraukles rajona ziemāju sējumos, konstatēts, ka palielinājies sniega pelējuma dēļ iznīkušo un arī daļēji bojāto augu skaits. Lielai daļai ziemāju graudaugu iznīkuši 3—5% augu, daļēji bojāti līdz 20% augu , pārējie ir veseli. Taču ir arī tādi sējumi, kuriem gājuši bojā 8—12% augu, bet pārējā lauka daļā gandrīz visi dīgsti daļēji bojāti. Pēc iespējas ātrāk ziemājiem jādod slāpekļa papildmēslojums — vismaz puse no plānotās kopējās papildmēslojuma devas. Tas jāpaveic līdz Lieldienām vai tūlīt pēc svētkiem.”
Iespējams, augi ar seklu sakņu sistēmu, sevišķi intensīvajām graudaugu šķirnēm, no lapošanas strauji pāries stiebrošanas fāzē. Augu cerošanai atlicis maz laika. Tikai slāpekļa papildmēslojums veicinās straujāku cerošanu un novērsīs augu pāreju no lapošanas uz stiebrošanu.
Laikus jālieto herbicīdi, jo, graudaugiem pārejot no lapošanas cerošanā, to var nokavēt.